Kā norāda vēstules autori, Baltijas reģiona piena nozarei Krievijas embargo rezultātā radušies zaudējumi ir aptuveni viens miljards eiro. Tajā pašā laikā vienprātību neizdodas panākt visos punktos, šoreiz šķeļošais jautājums ir par soda naudas atcelšanu piena kvotām, kuru atbalsta Latvija un Igaunija, taču neatbalsta Lietuva.
Kā skaidro Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks ES lietās un ārējos sakaros Armands Krauze, «Lietuva piena kvotas nepārkāpj, jo tā pienu pamanās iepirkt no Latvijas, tādēļ šis jautājums to neskar. Citādi ir ar Latviju un Igauniju». Taujāts, vai ir cerības, ka izdosies panākt soda naudu atcelšanu, A. Krauze ir piesardzīgs. «Mūs atbalsta vēl kādas sešas valstis. Protams, tās valstis, kuras šo kvotu ievēro, iestājas par pārkāpēju sodīšanu. Ir valstis, kuras kvotas pārsniedz, bet maksā soda naudas. Arī tās uzskata, ka būtu negodīgi, ja kādām valstīm būtu izņēmuma situācija. Taču mūsu arguments ir, ka mēs lūdzam izņēmumu vienīgi saistībā ar krīzi, kas ir sajaukusi tirgu. Turklāt no 2015. gada kvotas vispār tiek atceltas, tā ka mūsu lūgums skar tikai šo gadu, kad ir objektīvi smaga un nestandarta situācija.»
Lietuvas Lauksaimniecības kameras pārstāvis Mindaugs Maculevičs gan uzsver: «Jautājumā par soda naudām piena kvotām mēs esam neitrāli. Mēs neiestājamies par soda naudu atcelšanu, jo tas mūs neskar, taču mēs noteikti neiebildīsim, ja Eiropas Komisija nolems tās atcelt Latvijai un Igaunijai.»
Daudz optimistiskāks A. Krauze ir par intervences cenu un eksporta subsīdiju palielināšanu, jo to aizstāv daudz vairāk valstu. M. Maculevičs uzsver, ka Baltijas valstis neprasa nekādus ekstra bonusus, taču kā lielākās cietējas no kopējā ES politiskā lēmuma tās prasa godīgus un precīzi mērķētus atbalsta pasākumus. «Mūsu parakstītā vēstule ir kopējs politisks vēstījums, un ir svarīgi, ka izskan ne tikai ministru, bet arī pašu lauksaimnieku balsis,» norāda Lietuvas pārstāvis.
Baltijas valstu sadarbības īpašo nozīmi savu interešu aizstāvēšanā atzīst arī Igaunijas Lauksaimniecības un rūpniecības kameras izpilddirektors Romets Sormuss, kas uzsver, ka katram atsevišķi cīnīties ir daudz grūtāk. Igaunijai vienīgajai no Baltijas valstīm ir savs lauksaimnieku pārstāvis Briselē, taču tas cieši sadarbojas un ir «kontaktpunkts» arī Lietuvas un Latvijas lauksaimniekiem, piemēram, palīdzot sarīkot svarīgas tikšanās vai nododot kādu vēstījumu. «Baltijas valstīm labi sadarbības partneri ir arī Skandināvijas valstis, jo mūsu skatījums uz lauksaimniecības politiku ir līdzīgs, kā arī Ungārija, ar kuras pārstāvi mēs Briselē atrodamies vienās telpās,» stāsta R. Sormuss. Viņš, tāpat kā A. Krauze, ir pārliecināts, ka mūsu valstu lauksaimnieku prasības ir pamatotas. Par minētajiem atbalsta pasākumiem jau rīt Briselē lems visu ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri.
Jāpiebilst, ka Baltijas lauksaimnieku sadarbība īpaši stipra kļuva 2011. gadā, kad visi kopā cīnījās par lielākiem un godīgākiem tiešmaksājumiem.