Trešdien EK nāca klajā ar piedāvājumu, kas paredz mehānismus Eiropas banku sistēmas stiprināšanai un pretdarbības jebkādām potenciālām ekonomiskajām krīzēm, kas varētu negatīvi ietekmēt nacionālās tautsaimniecības. Finanšu iestādēm būs īpaši paredzēti līdzekļi, ko izmantot krīzes situāciju novēršanai, un, ja tomēr kāda banka nonāks līdz bankrotam, par to būs jāmaksā tikai to īpašniekiem un kreditoriem, bet ne nodokļu maksātājiem. Plašākos mērogos tas būs iespējams, ja tiks nodrošināta dziļāka fiskālā integrācija, tādā veidā ļaujot dalībvalstīm apvienot finansējumu, kas nacionālo garantiju fondos pieejams visās 27 Eiropas Savienības (ES) valstīs.
«EK piedāvājums ir pēc vienotiem principiem veidota sistēma, kas balstās uz nacionālā līmenī iedarbināmiem mehānismiem, lai arī pārrobežu finansiālo problēmu gadījumā visiem būtu skaidri spēles noteikumi,» skaidro FM Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Līga Kļaviņa. Jaunie principi būs jāievieš Latvijas likumdošanā, to ievērošanu uzraudzīs EK un ES tiesa. Finanšu un kapitāla tirgus komisija norāda - vairākas piedāvātās normas, to skaitā pilnvarnieku iecelšana bankā, kredītiestādes tiesību un darbības ierobežojumu noteikšana, Latvijā jau darbojas. Pagaidām vēl nav iespējams prognozēt, cik Latvijai izmaksās jaunās direktīvas ieviešana, jo vēl jāizvērtē, kādu sistēmisko modeli Latvija izvēlēsies pēc valstiskām un tirgus dalībnieku interesēm.
M. Bičevskis jauno regulējumu skaidro kā mēģinājumu radīt krīzes risinājumu pārnacionālām finanšu institūcijām, tādējādi tas skars arī Latvijas finanšu sektoru, kurā tautsaimniecības kreditēšanu nodrošina Skandināvijas bankas. «No regulējuma gribētos sagaidīt skaidrību, kādi būs kritēriji, kuros gadījumos ES iesaistīsies banku problēmu risināšanā, vai finansiālais aspekts tiks sadalīts starp citiem tirgus dalībniekiem, vai arī tiks veidota uzraugoša starpinstitūcija,» saka M. Bičevskis. Viņš norāda - uzraudzība ir nepieciešama, un ar starpvalstu vienošanos vien nepietiks, kā piemēru var minēt Māstrihtas kritērijus, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās, taču realitātē vairākas valstis tiem vairs neatbilst, un, ja sākas kādas finanšu problēmas, par to atbild nacionālo valstu valdības un nodokļu maksātāji. Taču, ja tiks izveidota centralizēta institūcija banku sektora uzraudzībai un krīzes novēršanai, kuras lēmumu pieņēmēji atradīsies ārpus nacionālo valstu jurisdikcijas, tas nozīmēs ceļu uz federatīvu valstu savienību.