Sociāla problēma
«Katram, kas brauc dzērumā, ir sava vēsture, reizēm negadījumu var novērst iepriekš. Piemēram, pērn kāds 1992. gadā dzimis jaunietis izraisīja avāriju, kurā gāja bojā 22 gadus veca meitene. Tas, ko mēs pēc tam ieraudzījām viņa biogrāfijā, nebija iepriecinoši - 2011. gada oktobrī šis jaunietis tika saukts pie administratīvās atbildības par atrašanos sabiedriskā vietā alkoholisko dzērienu ietekmē, divus mēnešu vēlāk viņu atkal aizturēja par to pašu pārkāpumu. Tas atkārtojās arī 2013. gada novembrī un 2014. gada maijā. Beigu beigās viņš piedzēries sēdās pie stūres un izraisīja traģisku negadījumu. Tas liecina, ka problēma bija ieilgusi,» stāsta N. Krapsis. Viņš min arī 2014. gada negadījumu uz Taurupes-Zaubes ceļa, kurā gāja bojā seši cilvēki, bet izmeklēšanā noskaidrojās - līdzcilvēki zinājuši, ka jauniešiem bijušas svinības, kurās lietots alkohols. «Cilvēki neaizdomājas, ka par to ir jārunā. Lai novērstu nelaimes, sava artava jāiegulda ne vien policijai, bet arī sabiedrībai. Mēģināt atrunāt potenciālo dzērājšoferi, censties neļaut braukt, vienmēr var arī ziņot tiesībsargiem.»
Dienai izdevās sazināties ar 23 gadus veco Ievu, kura nav žēlojusi ne skarbus vārdus, ne pļauku, lai pasargātu draugu no bīstamās ieceres: «Svinējām dzimšanas dienu, kurā tika lietots alkohols. Jubilārs kādā brīdī vēlējās sēsties pie mašīnas stūres. Tā kā man pret braukšanu dzērumā ir kategoriski noraidoša attieksme, vienā brīdi mans pacietības mērs bija pilns un piedraudēju, ja viņš vēl kaut reizi pateiks frāzi «es braukšu», iesitīšu viņam. Tā arī notika - iecirtu spēcīgu pļauku. Un tad vēl vienu. Draugs apvainojās un aizgāja mājās. Nākamajā dienā viņš teica, ka rīkojos pareizi.»
Draud kriminālatbildība
Izteikums, ka dzērājšoferiem piemēros kriminālatbildību, nav nekas jauns, tas izskanēja jau 2013. gadā, taču tad tālāk par sarunām netika. Spriežot pēc N. Krapša vārdiem, šoreiz par šo ieceri tiek runāts nopietnāk: «Tas saistīts ar to, ka tuvākajā nākotnē būs izmaiņas likumdošanā, proti, administratīvo pārkāpumu lietās nepastāvēs tāds sods kā administratīvais arests. Šis sods paredzēts arī par braukšanu reibumā, ja vienas sankcijas vairs nav, ir jādomā par kompensējošo mehānismu. Dzērājšoferu gadījumā tā ir kriminālatbildība.»
Šādu praksi piekopj vairākās Eiropas Savienības valstīs, arī tepat kaimiņos Igaunijā, kur kriminālatbildība draud, ja pie stūres sēžas vismaz promiles reibumā. Nav skaidrs, kāds slieksnis būs Latvijā, pagaidām izskan viedoklis, ka tā varētu būt vienas vai 1,5 promiļu koncentrācija asinīs. Plānots, ka grozījumus ieviesīs jau nākamgad, taču nav izslēgts, ka process ievilksies. Latvijas Automoto biedrības prezidents Juris Zvirbulis šādas pārmaiņas vērtē pozitīvi: «Tas ir ļoti atbalstāmi, jo šobrīd esošā sistēma jau sen vairs nav efektīva, pārkāpumi bieži ir daudz smagāki nekā sods, ko par tiem saņem.»
Tomēr J. Zvirbulis atzīmē, ka kopumā šoferu kultūra Latvijā ievērojami uzlabojusies: «Kā piemēru varu minēt rāvējslēdzēja principu. Tīri subjektīvi runājot, es vienmēr tieku palaists, man ļauj pamainīt joslu vai izbraukt. Protams, progress varētu būt ātrāks.» Citās domās gan ir N. Krapsis, kurš norāda - atsevišķie pieklājības žesti neliecina, ka braucēju kultūra būtu uzlabojusies. «Atsevišķu satiksmes dalībnieku pārgalvība un necieņa pret citiem joprojām novērojama visai bieži. Visi parasti saprot, ka slepkavot un laupīt ir slikti un prettiesiski, bet pārkāpt ātrumu, neparādīt pagriezienu vai neievērot citus drošības pasākumus ir vien valsts uzlikti pienākumi, kurus reizēm var ignorēt. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka šīs prasības nav vienkārši tāpēc, ka kādam gribas visu kontrolēt, tas ir reālai drošībai un cietušo, bojāgājušo skaita samazināšanai. Jāmaina nihilistiskā attieksme,» uzsver N. Krapsis.
Jāpiebilst, biežākais autoavāriju iemesls ir nepareiza ātruma izvēle, kas korelē ar pārgalvību, neuzmanību, transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un citiem blakus apstākļiem.