Uz Bauskas novada svētkiem augusta sākumā ieradās gandrīz 70 viesi no piecām sadraudzības pilsētām - domes pārstāvji viņus ielūguši, lai «Bauskas novada svētkus varētu dēvēt par internacionālu pasākumu». Šāds žests izmaksāja vairākus tūkstošus eiro, jo ciemiņi bija jāizgulda viesnīcā un jāpaēdina, bet sausais atlikums no šāda veida sadraudzības pašiem baušķeniekiem - iespēja vērot gruzīnu deju kolektīva, zviedru jauniešu grupas un lietuviešu lauku kapelu uzstāšanos. Arī Bauskas domes amatpersonas un koalīcijas deputāti reti kad smādējuši iespēju izbraukt pie saviem kolēģiem ārzemēs - par budžeta naudu, protams. Pašvaldības izsūtītajās relīzēs lasāms, ka tur domnieki visbiežāk apmainījušies pieredzē, aplūkojuši jaunuzceltus objektus vai veduši līdzi kapitālsabiedrību darbiniekus, lai apspriestu līdzīgās problēmas. Par to, vai un kādi risinājumi ieviesti, informācija gan sekojusi reti, pašvaldībā arī izvairās Dienai sniegt datus, cik naudas tiek tērēts sadraudzības uzturēšanai. Valsts kontrolē apstiprina, ka Bauskas novada domē šobrīd tiek veikta revīzija, tostarp pārbaudot komandējumu lietderību un izmaksas.
Vieni tērē, citi iegūst
Citas pilsētas gan nebaidās publiski atklāt tēriņus. Jūrmala, kam ir 11 sadraudzības pilsētas, šim mērķim netaupa, šogad atvēlot teju 30 tūkstošus eiro - veselas 170 reizes vairāk nekā 2009. gadā un trīs reizes vairāk nekā pērn. Nauda tiek tērēta mākslas norisēm, jauniešu aktivitātēm, dalībai konferencēs, delegāciju uzņemšanai, kā arī mārketinga pasākumiem. Piemēram, Itālijas pilsētiņā Terračīnā atklāta Jūrmalas iela, savukārt Anaklijā, Gruzijā, kopš pērnā gada ir Jūrmalas bulvāris.
Tēriņos un sadraudzībā pieticīgāka ir Valmiera - tur sadarbības uzturēšanai ar astoņām pilsētām gadā tiek iztērēti vidēji divi tūkstoši eiro. Dominē pieredzes apmaiņas vizītes, dāvinājumi, piemēram, vācu draugi dienas centra jauniešiem uzdāvinājuši divriteņus. Auglīga esot sadarbība ar Giterslo apriņķi Vācijā - ar turienes partneru atbalstu Valmierā izveidots moderns Dzirdes centrs, speciālajā bērnudārzā ierīkota sajūtu telpa, bet Valmieras Valsts ģimnāzijā izveidots vācu valodas apguves kabinets, un audzēkņi no dažādām skolām ik gadu dodas pie sadraudzības partneriem uzlabot vācu valodas zināšanas. Savukārt uz treniņnometnēm Valmierā regulāri ierodas Krievijas pilsētas Pleskavas sporta klubu audzēkņi.
Liepājai starptautisko kontaktu veidošana bijusi viena no galvenajām prioritātēm pēc padomju varas sabrukuma - šobrīd sadraudzība tiek uzturēta ar desmit pilsētām, atklāj pilsētas domes pārstāve Zane Ģirne, piebilstot, ka īpašs budžets šim mērķim neesot atvēlēts. Piemēram, Liepājas Neredzīgo biedrība, mācoties no kolēģiem ārvalstīs, dažu gadu laikā sasniegusi augstus standartus, kas ļaujot viņiem pašiem tagad konsultēt skandināvu partnerus, norāda organizācijas valdes priekšsēdētājs Māris Ceirulis.
Egles un kūku noslēpumi
Tikmēr Kuldīga šogad ar savām trim sadarbības māsām draudzējas par teju 19 tūkstošiem eiro, un vairums aktivitāšu saistītas ar kultūru. No Gēsthahtes Vācijā pilsēta regulāri saņem humānās palīdzības kravas, kas tiekot sadalītas slimnīcām, skolām, bērnudārziem. Tāpat vācieši jau desmit gadus ziedo naudu trūcīgām kuldīdznieku ģimenēm, bāreņiem, invalīdiem un vientuļiem pensionāriem. Savukārt Kuldīga savas humānās kravas sūta uz Gruzijas pilsētu Mchetu.
Jelgavas draudzība ar 12 pilsētām aptver Brazīliju, Krieviju, Eiropas valstis un Taivānu. Pateicoties baltkrievu atklātajiem tehniskajiem knifiem, Jelgavas centrālā egle ik gadu pārsteidz ar ievērojamu kuplumu, savukārt draugi no Itālijas četras reizes gadā ierodas Jelgavas Amatu vidusskolā, lai topošos viesmīļus, pavārus un konditorus sagatavotu starptautiskiem meistarības konkursiem. Pašvaldības darbinieki sadraudzības vizītēs dodoties reti, un gadā tam tiek tērēti vidēji pieci tūkstoši eiro. Taupīgi draudzējas Siguldas novadā - domes darbinieki komandējumos uz kādu no astoņām savām sadraudzības pilsētām pēdējos gados neesot devušies ne reizi. Vasaras sākumā Siguldā atzīmēta 25 gadu sadarbības gadskārta ar Vācijas pilsētu Štūri, taču visas izmaksas ciemiņi seguši paši. Savukārt citu viesu uzņemšanai pašvaldība izmantojot šim mērķim paredzēto ES struktūrfondu naudu.
Sadraudzības pilsētu skaita rekords Latvijā - 30 - pieder Rīgai. Tai ir arī resursi koordinēt šo vērienīgo draudzību - ar to nodarbojas atsevišķa Ārlietu pārvaldes nodaļa. Kā norāda pilsētas domē, aktīvākā sadarbība esot vien ar dažām pilsētām, tostarp Maskavu, Sanktpēterburgu, Minsku, Tallinu un Viļņu, un to pārstāvji vienmēr tiekot aicināti arī uz nozīmīgiem pasākumiem.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Elita Kresse saka, ka sadraudzībā jāiegulda laiks un darbs, savukārt atdevi izmērīt esot viegli, ja vien ierēdņi sadarbību neuzlūko kā vien pieklājības vizīšu apmaiņu. «Īpaši sadraudzība var sekmēt uzņēmējdarbību - Latvijā ir virkne piemēru, kad uzņēmēji, dodoties līdzi pašvaldību delegācijām uz ārzemēm, atrod sadarbības partnerus un noslēdz līgumus.» Tikmēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā norāda - starpvalstu pieredzes apmaiņas pasākumi esot iespēja iegūt citu redzējumu uz savu ikdienas darbu, uzsākt jaunus projektus, taču nedrīkst aizmirst informēt iedzīvotājus par braucienu rezultātiem, un arī datiem par to izmaksām jābūt pieejamiem.