Drošība pāri visam ir Soču prioritāte, zinot, cik lielas naudas summas un cilvēku resursi ir iesaistīti šīs jomas nodrošināšanā. Tāpēc pirmajā dienā vispirms interesēja organizatoru prasme rūpēties par drošību bez uzkrītošām ārišķībām. Lidostā nedaudz dīvaini šķita, ka sieviete muitas kontroles tērpā filmēja visus, kuri no lidmašīnas trapa spēra pirmos soļus. Netālu no akreditācijas galda ar fotoaparātu rokās rosījās cita daiļā dzimuma pārstāve zaļā amatpersonas tērpā. Pirmā doma - fotografē visus aizdomīgos. Pārbaudes nolūkos saku, ka, redz, kur Čehijas hokeja izlases treneris Aloizs Hadamčiks, kurš olimpieša tērpā nekādi nevar būt aizdomīgo kārtā, un meitene dodas pie Hadamčika un lūdz viņai nopozēt. Īsti netiku skaidrībā, bet katrā ziņā šāda rosīšanās neradīja neomulīgu sajūtu, ka esi nokļuvis stipri kontrolētā telpā.
Pēdējie labošanas darbi gan vēl ceturtdien ritēja pilnā sparā. Viesnīcas logu nebija ieteicams atvērt, jo no ārpuses plūda iekšā dīzeļdegvielas smaka. Meistari uz pacēlāja pārbaudīja kondicionieru darbību, bet ierīci darbināja zem loga novietotais smagais auto. Aiz durvīm atskanēja klauvējiens un divi vīri palūdza vannas istabā piestiprināt aizkariņus.
Tomēr viens no būtiskākajiem mediju un arī skatītāju ērtību nodrošinātājiem ir transports. Pagaidām ir sajūta, ka braukšanas atļaujas izsniegtas tikai īpaši izredzētajiem. Ielas ir pustukšas, pārsvarā kursē tikai oficiālais spēļu transports. Iespējams, vietējie iedzīvotāji patiešām izjūt pārvietošanās ierobežojumus, taču no viesnīcas līdz olimpiskajiem objektiem Soču pilsētā var nokļūt bez aizķeršanās. Jā, un ūdens no krāna ir dzidrs.