Runājot par uzņēmējdarbības atbalstu reģionos, pašvaldības bieži sūkstās, ka valsts likumi faktiski neļauj pašvaldībām veicināt biznesa attīstību. Kāda ir reālā situācija - vai valsts īstenotā politika palīdz vai traucē pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstā?
Pēdējā laikā līdz ar jaunās valdības veidošanos daudz runāts, ka prioritāte ir tautsaimniecības attīstība. Ļoti ceru, ka šī frāze nepaliks tikai deklaratīva un tiks īstenota reālajā dzīvē. Domājot, ko valdības līdz šim darījušas uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai, tajā skaitā - piedzīvojot nemitīgas nodokļu politikas izmaiņas, kā arī vērtējot valsts atbalstu vietējiem uzņēmējiem, jāsaka tieši - atbalsts vērtējams kā nekāds. Valstij savā darbības politikā būtu jāatbalsta uzņēmējdarbība ne tikai vārdos, bet arī reālos darbos. Ir pēdējais laiks ņemt vērā, ka jau tūlīt būs pieejami līdzekļi no ES fondiem un šī nauda būs vistiešākajā mērā paredzēta biznesa attīstības veicināšanai. Mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju.
Kādu tieši pašvaldības un valsts lomu saskatāt uzņēmējdarbības atbalstīšanā?
Ir pietiekami daudz piemēru pasaulē un Eiropā. Piemēram, Vācijā kā galvenais mērķis ir definēta jaunu darbvietu radīšana. Vācijā tā ir galvenā prioritāte, tāpēc arī tiek atbalstīta jebkura uzņēmējdarbības iniciatīva, kuras rezultātā tiks radīts darbs vietējiem cilvēkiem. Latvijā diemžēl vērojama tendence - kā neļaut radīt darbvietas. Ir arī jomas, kas sākotnēji nav rentablas, un līdz ar to arī bizness nespēj tās attīstīt, taču tās ir svarīgas no sociāli ekonomiskā viedokļa. Tāpēc ir tikai normāli, ka sākotnēji pašvaldības sāk attīstīt konkrētu jomu un tad, kad taciņa iestaigāta un joma attīstīta, pašvaldība šo sektoru atdod privātajiem, kuri tad jau var attīstīt to tālāk. Iepriekšējā Lielo pilsētu asociācijas sanāksmē mēs apspriedām nākotnes skatījumu, kā attīstīsies reģioni un kas būtu svarīgākie pasākumi, kuri jāpaveic tuvākajā nākotnē. Secinājums ir loģisks - jādara viss, lai radītu jaunas un labi apmaksātas darbvietas, lai cilvēki būtu motivēti šeit strādāt un nebraukt prom.
Nebrauktu strādāt uz ārzemēm vai, piemēram, uz Rīgu?
Gan viens, gan otrs. Vienmēr būs cilvēki, kuri no Jelgavas brauks uz darbu Rīgā, jo gribēs un spēs strādāt augsti kvalificētu darbu, par ko maksā lielu algu. Taču tikpat svarīgi ir, lai apkārtnes iedzīvotāji varētu atrast darbu tuvu mājām, piemēram, lai Jelgavas apkārtnes iedzīvotāji strādātu tepat pilsētā, nevis pirktu vienvirziena biļeti uz Angliju. Taču bez darba vietas ir vēl vairāki faktori, kas ietekmē iespēju iegūt labu darbu - sabiedriskā transporta sistēma un autoceļi. Ja cilvēkam ceļā uz darbu un atpakaļ jāpavada vairāk par stundu, tas ir nopietns izaicinājums, turklāt visiem labi zināms, cik sliktā stāvoklī ir reģionālie un vietējās nozīmes ceļi. Arī tas apgrūtina cilvēku iespējas būt mobiliem un atrast darbu reģiona centrā.
Daži uzņēmēji diezgan skarbi sludina - mums jāpieņem fakts, ka Latvijas reģioni kļūs aizvien tukšāki un viss koncentrēsies tikai ap lielajiem ekonomiskajiem centriem.
Negribu gluži piekrist. Reģioniem ir nākotne, ja pareizi izmanto konkrētās vietas priekšrocības. Arī Jelgavai tādas ir, turklāt mēs mērķtiecīgi veidojam visus priekšnoteikumus, lai uzņēmējiem būtu interesanti biznesu attīstīt tieši Jelgavā. Varu piekrist, ka ekonomiskā attīstība vairāk notiks tieši pilsētās, reģionu centros. Pilsētas ir ekonomikas attīstības dzinējspēks. Tajā pašā laikā pašvaldības uzdevums ir nodrošināt, lai ieinteresētie uzņēmēji konkrētajā vietā būtu nodrošināti ar visu nepieciešamo infrastruktūru, lai viņiem ir pieejams nepieciešamais darbaspēks ar konkrētām prasmēm. Latvijā ir raksturīgi, ka cilvēks tomēr labprātāk dzīvos lauku vidē - ārpus pilsētas -, bet darbu meklēs tieši pilsētās. Taču te atkal atgriežamies pie infrastruktūras jautājuma - lai radītu cilvēkiem šādu iespēju, nepieciešams sakārtot autoceļus. Tādēļ pašvaldības meklē iespējas savā budžetā rast līdzekļus, lai spētu uzturēt kaut cik normālā stāvoklī reģionālos ceļus, pa kuriem uz darbu pašvaldību centros dodas vietējie iedzīvotāji.
Kāda ir Jelgavas pieredze sadarbībā ar uzņēmējiem? Kādus labumus piedāvājat, lai viņi nāktu tieši pie jums?
Pieredze ir dažāda. Ir veiksmīgi piemēri, ir arī visiem zināmi bēdu stāsti. Tomēr es esmu optimists un ceru, ka arī pagaidām neizdevušies projekti ar laiku tomēr attīstīsies. Runājot par mūsu piedāvātajiem, kā jūs sakāt, labumiem, kā konkrētu piemēru varu minēt izglītības sistēmu - pašvaldība kā skolu īpašnieks savā teritorijā var attīstīt tādas izglītības programmas, kas apmāca konkrētiem uzņēmējiem nepieciešamos speciālistus. Mēs jau sen īstenojam tādu izglītības politiku, lai savās izglītības iestādēs apmācītu jauniešus, kuri pēc skolas beigšanas būtu pieprasīti darba tirgū, nodrošinātu esošo un potenciālo uzņēmēju pieprasījumu un vienlaikus saņemtu adekvātu atalgojumu. Tāpēc Jelgavā uzņēmēji nesūdzas par kvalificēta darbaspēka trūkumu. Biznesa vide novērtē mūsu aktivitātes un labprāt sadarbojas dažādu izglītības projektu attīstīšanā.
Ir kādi konkrēti piemēri, kas raksturo šīs sadarbības rezultātu?
Patiesībā daudz. Piemēram, SIA AKG Thermotechnik Lettland, kas Jelgavā ražo detaļas automobiļiem un to dzinējiem. Tie ir produkti ar augstu pievienoto vērtību. Uzņēmuma vadības pārstāvis man atzina, ka ir gandarīts par izdarīto izvēli ražotni atvērt tieši šeit, jo patlaban uzņēmuma ražošanas apjoms par 30% pārsniedz sākotnējā plānā ierakstīto. Tāpat kā pozitīvus piemērus varu minēt līmētu masīvkoka paneļu ražošanas uzņēmumu Cross Timber un koka karkasa moduļu ražošanas uzņēmumu Nordic Homes. Šo divu uzņēmumu produkcija ir augstu novērtēta un pieprasīta arī citur Eiropā. Turklāt šo uzņēmumu piemēri apliecina, ka Latvijā iespējams saražot pasaules mērogā konkurētspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību, kam jau ir pilnīgi cita cena, nevis sagatavot dēļus un eksportēt tos uz citām Eiropas valstīm, bet pēc tam importēt no tiem pašiem dēļiem izgatavotus galdus, kurus pērkam veikalos Latvijā. To visu iespējams ražot tepat Latvijā, arī reģionos. Minētie un vēl vairāki citi pilsētas uzņēmumi veiksmīgi darbojas NP Jelgavas biznesa parkā, kas bijušās rūpnīcas RAF teritorijā jaunuzceltajos korpusos piedāvā iespējas ražotņu izvietošanai un to darbības nodrošināšanai. Veiksmīgs uzņēmējdarbības piemērs ir arī Jelgavas siltumenerģijas ražošanas uzņēmums Fortum, kā arī PET Baltija, Latraps. Jaunums Jelgavā ir uzņēmums, kas ražos lielās metāla konstrukcijas. Arī minētajiem uzņēmumiem nebija problēmu atrast te darbaspēku, jo pašvaldības īstenotā izglītības stratēģija nodrošinājusi, ka arī šāda tipa uzņēmumam darbinieki jau ir pieejami.
Jelgavā ir arī divi spilgti neveiksmes stāsti: autobusu komplektēšanas uzņēmums AMO Plant - šķiet, patlaban tas pilnībā apstājies -, kā arī Krievijas uzņēmuma Uralvagonzavod (UVZ) iecerētā vagonbūves rūpnīca, kas vispār palikusi nepabeigta. Kas vainīgs - uzņēmēju neveiksme, vai pašvaldība piesaistījusi neveiksmīgus projektus?
AMO Plant manā skatījumā sākotnēji bija ļoti veiksmīgs projekts, jo tika radītas darbvietas vietējiem speciālistiem, kuru izglītošanai Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehniskajā fakultātē speciāli tika izveidota Mašīnbūves katedra. Uzņēmums arī veiksmīgi sāka darbu, un Latvijā, arī Jelgavā, brauc daudzi tieši mūsu pilsētā salikti autobusi. Diemžēl dažādu ekonomisku un arī politisku faktoru dēļ uzņēmumam radās biznesa problēmas, kuras tiek risinātas. Nesen arī rūpnīcas stratēģiskais investors Nīderlandes uzņēmums VDL apsolījis - tiklīdz tiks saņemti jauni pasūtījumi autobusu ražošanai, daļa pasūtījumu tiks izpildīti Jelgavā. Interesanti, ka sākotnēji VDL vadība vispār ļoti skeptiski skatījās uz mums, jo uzskatīja, ka mūsu cilvēku zināšanas nav pietiekamas šādu darbu veikšanai. Taču līdz ar pirmajiem pasūtījumiem mūsu inženieri apliecināja, ka ir ne tikai līdzvērtīgi VDL speciālistiem, bet pat daudz zinošāki, jo atsevišķos brīžos pat spēj ieteikt labākus risinājumus ražošanas procesā nekā viņi paši. Ārvalstu uzņēmēji, Nīderlandes uzņēmēji, sapratuši, ka te nedzīvo vis tikai skrūvīšu skrūvētāji, te cilvēki strādā ar galvu!
Varbūt jūsu cerības par AMO Plant piepildīsies, tomēr ambiciozais UVZ projekts gan, šķiet, nomira, vēl pat nesācis darboties, vēl paliekot parādā vietējiem būvniekiem par līdz šim padarīto.
Diemžēl ir ļoti grūti, sevišķi pašvaldībai, prognozēt lielās politikas attīstības virzienus. Tāpēc mēs nekad ārvalstu investoru piesaistē nestrādājam tikai vienā virzienā, bet prezentējam sevi dažādās valstīs. Arī šo projektu diemžēl ietekmēja politiskie procesi, un rūpnīcas būvniecība apstājās pusceļā. Taču investori kārto savas saistības ar būvniekiem, un domāju, ka parādi tiks pilnībā segti. Mans skatījums ir, ka ražotne te tiks izveidota un sāks darboties. Cits jautājums - vai te ražos vagonus vai ko citu.
Nesenais skandāls, kad Jelgavas pašvaldība parādīja sarkano kartīti būvniecības preču veikalam Depo, liek uzdot jautājumu - vai tad pilsētā netiek laipni gaidīts katrs jauns uzņēmējs? Faktiski pašvaldība toreiz skaidri pateica: «Nē šķūnīša projektam pretī Jelgavas pilij.» Šķiet, tā arī viss beidzās.
Nebūt ne! Cīņa vēl nav beigusies. Patlaban turpinās diskusijas gan ar zemes īpašnieku Igaunijas fondu, gan arī ar iecerēto telpu nomnieku veikalu Depo. Tomēr mēs esam pieņēmuši negrozāmu lēmumu - konkrētajā pilsētvides teritorijā nevēlamies pieļaut standarta tipa lielveikala kastes uzcelšanu, kas pilnībā izbojātu pilsētas ainavu. Nenoliedzami - lielveikala īpašnieki nāca un jautāja, kas tieši man ir pret Depo. Man personīgi nekas nav pret Depo, bet esmu pret šādu projektu pilsētas centrā. Mēs nesen esam izveidojuši jaunu atpūtas vietu Pasta salā, un ir vēl virkne ieceru par šīs teritorijas attīstīšanu, tāpēc pašreizējais projekts mūsu vīzijās absolūti neiederas. Esam rosinājuši pārveidot projektu arhitektoniski, lai tas iekļautos kopējā ainavā. Pagaidām neesam sadzirdējuši pretimnākšanu. Šajā situācijā argumenti par darbvietu radīšanu un vietējo ražotāju preču tirdzniecību nav izšķirošie faktori. Jā, mums ir svarīgas jaunas darbvietas. Mēs esam atvērti jauniem biznesa projektiem, tomēr mums ir arī sava vīzija par savulaik kara laikā gandrīz pilnībā nopostītās vēsturiskās Jelgavas attīstīšanu, veidojot to vizuāli baudāmu. Tādēļ mēs arī nospraužam sarkanās līnijas, kuras nav ļauts pārkāpt nevienam. Šāda tipa lielveikalu būvēm mēs atvēlam vietu daudzās citās pilsētas daļās, kur ir cita veida apbūve un kur šāda celtne iederētos.
Jelgavā ir plāns būvēt vēl vienu tiltu pār Lielupi. Šī ideja ir ieguvusi gan atbalstītājus, gan pretiniekus. Kāds ir šī plānotā tilta mērķis?
Pilsētas daļā, kurā paredzēts šis šķērsojums, ir lielas un tukšas teritorijas, kurās iespējams attīstīt industriālo uzņēmējdarbību, - tā ir bijušā Jelgavas lidlauka teritorija - milzīga un tukša teritorija, ap kuru izvietota arī daļa pilsētas dzīvojamo kvartālu. Lidlauka teritorija ir ideāla dažādu ražotņu izveidei, taču patlaban tur ir ārkārtīgi sarežģīti piekļūt ar kravas transportu - faktiski jāapbrauc pilnīgi visa pilsēta; tas ir samērā liels attālums, bet, kā mēs zinām, biznesā tiek skaitīts katrs cents. Izbūvējot iecerēto tiltu, kā arī izveidojot šajā pilsētas daļā visu nepieciešamo infrastruktūru, mēs izpildītu vienu no svarīgākajiem pašvaldības uzdevumiem uzņēmējdarbības veicināšanā - būsim sagatavojuši platformu jebkuram uzņēmumam.