Intriga ir milzīga, jo galvenajās lomās izcili solisti - vācu supertenors Jonass Kaufmans (titullomā) un soprāns Anete Daša. Turklāt režisors, kuram uzticēts risināt Riharda Vāgnera operas episko sižetu par Grāla bruņinieku Loengrīnu un viņa dievišķo noslēpumu, ir vācu rakstnieks un režisors Hanss Neienfels, kura darbiem ir skandaloza slava.
Līdz šim visskandalozākais bijis V. A. Mocarta operas Idomenejs iestudējums Berlīnes Vācu operā - uz skatuves redzamas nocirstas Poseidona, Jēzus, Budas un islāma pravieša Muhameda galvas. Pēc policijas pieprasījuma izrādes atcēla. Šāda vēsture nozīmē, ka publika Baireitā var gaidīt izaicinoši kontroversiālu skatījumu. Žēl, to neredzēsim kino tiešraidē, toties dzirdēsim ekskluzīvā tiešraidē, ko 25.VII plkst. 16.55 piedāvā Latvijas Radio 3. programma Klasika. Telefonintervijā varēsim dzirdēt arī paša A. Nelsona domas un iespaidus.
Vāgnera Valhallā
Baireitas festivāls, kuru 1876. gadā iedibināja pats vācu operu ģēnijs Rihards Vāgners, ir unikāls kultūras fenomens vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas notiek pēc komponista vēlmēm būvētā teātrī ar īpašu akustiku, ko rada neparastais orķestra izvietojums. Kopā ar diriģentu tas atrodas dziļā, slēgtā bedrē, tātad publikas skatienam šoreiz izpaliks A. Nelsona enerģiskie, emocionālie, vizuāli iedvesmojošie žesti, un tā dzirdēs tikai muzikālo galarezultātu. Īpašs ir arī skanējums un apstākļi, kādos tas top. «Nekad neaizmirsīšu izjūtas, Zīgfrīda izrādē sēžot orķestra bedrē. Pašā tās dziļumā, astoņus metrus zem skatuves, blakus tromboniem, tubām un timpāniem nav dzirdams pilnīgi nekas no tā, ko dzied uz skatuves. Skatītājiem neredzami, 40 (!) grādu karstumā spēlēdami pludmales šortos, mūziķi rada Vāgnera īpašo skaņu, kas zālē nonāk nevis tieši, bet kā atbalss. Tā ir ļoti tumša, ļauj justies kā silta ūdens viļņos,» Vāgnera ideālās skaņas darbnīcas dziļumos uz paša ādas izbaudīto Dienai reiz atklāja A. Nelsona vienaudzis vācu diriģents Kornēliuss Meisters.
Baireita ir kultūras svētceļojuma galamērķis. Pirmizrādēs pulcējas Vācijas amatpersonas un starptautiskais sabiedrības krējums. Lai tiktu pie biļetēm, vienkāršiem mirstīgajiem var nākties gaidīt rindā pat desmit gadu. Tātad bija jāpiesakās, kad vēl ne sapņos nerādījās, ka vāgneristu templī, mūzikas Valhallā, diriģēs mūsu A. Nelsons. Festivāls ir unikāls arī tāpēc, ka tā vadība joprojām ir Vāgnera dzimtas rokās. Ilgus gadus to vadīja Vāgnera mazdēls Volfgangs Vāgners ar kundzi Gudrunu (starp citu, abi vairākkārt apmeklējuši arī Rīgu). Kopš G. Vāgneres nāves festivālu vada Volfganga meitas, pusmāsas Eva Vāgnere-Paskjē un režisore Katarīna Vāgnere. Šīgada programmā ir viņas 2007. gadā veidotais Nirnbergas meistardziedoņu iestudējums.
Vāgnera spēks
Loengrīna pirmizrādei sekos piecas izrādes augustā. Līdz 28.VIII festivālā rādīs arī Nībelunga gredzena tetraloģiju, Parsifalu un Nirnbergas meistardziedoņus. Īpašs projekts ir Tanheizers bērniem, ko uz mēģinājumu skatuves rāda vienu stundu. Starp citu, tieši Tanheizera apmeklējums agrā bērnībā mūsu nākamajā Maestro iesvēlis mīlestību uz mūziku. Galvenā diriģenta darba gados Latvijas Nacionālajā operā A. Nelsons veidojis starptautiski atzītus Reinas zelta un Valkīras muzikālos iestudējumus. Diriģents slavens arī ar savām apbrīnojamajām darba spējām, kuras ļauj vienlaikus nodoties vairākiem lieliem projektiem. Tā būs arī šoreiz, jo paralēli muzicēšanai Baireitā viņš diriģēs BBC Promenādes koncertu Londonas Karaliskajā Alberta zālē, kur 29.VII muzicēs ar paša vadīto Birmingemas simfonisko orķestri. Arī šajā koncertā viņš neiztiek bez Vāgnera: līdzās A. Dvoržāka 9. simfonijai No jaunās pasaules un L. van Bēthovena Otrajam klavierkoncertam (solists britu pianists Pols Lūiss) iekļauta uvertīra operai Rienci, kuru R. Vāgners, starp citu, komponējis, vadīdams savu īso darba periodu Rīgā.