Bezatbildīgie kuģotāji

.. Daugava mierīga, bet pasažieru ostā jahtiņām, kuteriem, laivām pilns. Kontrasts starp blakus esošo uzpucēto Kluso centru un ostas industriālo skarbumu ir šarmants, bet lielie kruīza kuģi rosina pārdomas - ne gluži ilgas doties ceļojumā apkārt pasaulei, bet vismaz uz brīdi prom. Reiz esmu izmēģinājusi šo pakalpojumu, dodoties uz Stokholmu, - bija ilgi, garlaicīgi, bet ļoti lēti, un vēl pluss - skaistie skati, lavierējot starp daudzajām mazajām salām pie Zviedrijas krastiem. Zaļākais transporta veids aiz staigāšanas un velosipēda esot vilciens, nedraudzīgākais - lidmašīnas, bet kā ar kuģošanu? Pasaules Dabas fonds (PDF) ir veicis pētījumu un noskaidrojis, cik no kruīza un pasažieru pārvadājumu operatoriem - kuģojošiem Baltijas jūrā - izgāž savus notekūdeņus jūras dzīlēs, nevis ostās tam paredzētās attīrīšanas iekārtās. Starptautiskā Jūras organizācija (IMO) 2010. gadā pieņēma lēmumu aizliegt izgāzt notekūdeņus no kruīza un pasažieru kuģiem Baltijas jūrā. Šo prasību kuģiem jāsāk ievērot, tiklīdz ostās ir atbilstošas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas. Šobrīd visās Baltijas jūras valstīs, izņemot Krieviju, šādas iekārtas ir pieejamas, kā to norāda ziņojumi Starptautiskajai Jūras organizācijai. Baltijas jūras krastos esošās valstis, izņemot Krieviju, ir arī ieteikušas termiņu, kad šim aizliegumam ir jāstājas spēkā. Kruīzu industrija šo lēmumu kritizē. Baltijas jūrā katru vasaru iebrauc aptuveni 80 dažādu kruīza kuģu, kurus apkalpo 40 dažādas kruīza kompānijas, veicot vairāk nekā 2000 piestāšanas reižu Baltijas jūras ostās. Liels skaits no šiem kuģiem joprojām legāli izgāž notekūdeņus Baltijas jūrā, neskatoties uz faktu, ka lielākajā daļā jūras ostu ir iekārtotas atbilstošas iekārtas atkritumu savākšanai; tās var nodrošināt apkalpošanu lielākajai daļai notekūdeņu, kas tiek savākti uz kruīza kuģiem. Tad, kad atkritumi ir nonākuši uz sauszemes, tie tiek attīrīti vietējās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. «Kruīza industrija peļņu gūst no tūrisma reģionā, tajā pašā laikā, piesārņojot jūras ūdeni, tā piedalās jūras eitrofikācijas procesa veicināšanā, kas negatīvi ietekmē to pašu dabu, kas piesaista viesus,» uzsver Ingus Purgalis, PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītājs. Tomēr, salīdzinot ar situāciju pirms vairākiem gadiem, cilvēkiem arvien vairāk rūp vides jautājumi - ir ieguldīti lieli līdzekļi gan ūdens saimniecībā, kas uzlabo efektu uz Baltijas jūru, gan arī tautsaimniecības modernizēšanā. Ekosertifikācija uzņēmumu vidē kļuvusi ļoti populāra. Šogad ir rekordliels skaits Zaļo atslēgu ieguvušo viesnīcu, tāpat Zilā karoga pludmaļu skaits turpina pieaugt. PDF publicējis kruīza un laineru operatoru sarakstu, kas izgāž notekūdeņus jūrā, un tas apskatāms organizācijas interneta vietnē.