Kaspars Stupelis
Vai esi skaitījis, cik tādu kausu tev jau ir?
Nē, skaitījis neesmu, bet šonedēļ biju pie tēva laukos, un man tur viena tāda istaba ir, kur visi glabājas. Es esmu cilvēks, kas kausus neliek kaut kur projām, es kolekcionēju. Varbūt tagad tiem nav tik lielas nozīmes, bet domāju, ka pēc vairākiem gadiem, kad beigšu braukt, kausiem būs lielāka vērtība.
Bet tajā istabā pagaidām pietiek vietas visiem kausiem?
Jā, tā ir ļoti liela istaba. Vēl tikai jāiekārto, lai visas trofejas var tur salikt.
Kā tev šobrīd ir vairāk: prieka par uzvaru posmā vai sarūgtinājuma par to, ka kopvērtējumā tikai nedaudz izdevies pietuvoties līderiem?
Diemžēl tā ir. Taču mums jākoncentrējas uz to, lai paši izdarām visu no sevis atkarīgo. Sezonas sākums bijis tāds, kāds tas ir bijis. Tur neko vairs nevar mainīt. Vienīgais, kas atliek, - uzvarēt braucienu pēc brauciena un radīt viņiem konkurenci, lai līderi justu spiedienu no mūsu puses.
Vai nav tā, ka viņi tagad vairs neriskēs, necīnīsies par uzvaru katrā posmā?
Grūti pateikt, kā viņi turpmāk rīkosies. Varbūt koncentrēsies uz drošu braukšanu pa otrajām trešajām vietām, lai tikai saglabātu līderpozīciju kopvērtējumā. Bet šodien otrajā braucienā redzēji, ka viņi izrādīja konkurenci. Tā kā viss ir kārtībā. Arī skatītājiem ir interesantāk, ja rit spraiga cīņa, nevis visi sarindojas savās vietās, un viss ar to beidzas.
Jūsu pārsvars pār otro vietu beigās bija pat ļoti pārliecinošs. Vai jūsu interesēs nav iesaistīties cīņā ar Adriansena ekipāžu, cerot uz kļūdu, kas viņus atmestu tālāk?
Jā un nē. Skaidrs, ka ir forši, ja ir spraiga cīņa, bet tajā pašā laikā ir forši arī braukt pa priekšu, kad tev neviens nemet smiltis acīs. Man labāk patiktu vinnēt startu un aizbraukt projām, pārējos atstājot sev aiz muguras. Otrajā braucienā gan bija iespaidīgs sākums, tāpēc, domāju, visi līdzjutēji varēja izbaudīt, kas ir riktīgs blakusvāģu motokross.
Kā lietus ietekmēja trasi?
Dubļi bija, bet es lieliski zināju, ka Ķegumā tos var apbraukt. Francijā neuzbrauktu kalnā.