Ministrija jau ir saņēmusi iedzīvotāju vēstules, kurās neziņas māktie taujā, kurš būs galvenais cilvēks pagastā, pie kura vērsties. Dome nevar neiecelt pilsētas, vai pagasta pārvaldes vadītāju, bet tā var lemt par pārvalžu apvienošanu un izraudzīties vienu vadītāju divām pārvaldēm, katrā no tām nodrošinot pakalpojumu pieejamību. Šo iespēju izmanto, piemēram, Talsu, Saldus, Ludzas novadi. Pārvalde dažviet netiek veidota pagastos un pilsētās, kurās ir novadu administratīvie centri.
Meklē apvedceļus
Dažviet domes cerēja pagastu pakalpojumu sniegšanas vietu pārraudzību nodrošināt citādāk - izveidojot vairāku mēra vietnieku amatus kā Grobiņā ar domu, ka katrs vietnieks pieskatīs pa vienam pagastam. Durbē, kas gan ir neliels novads, pieskatīšanu veiktu teritoriālās komitejas deputāti, bet pārvalžu priekšnieka pienākumi būtu uzticēti domes izpilddirektoram. Viņš gan var būt tikai vienas pārvaldes priekšnieks. Tukuma novadā pagaidām pārvaldes vada bijušie izpilddirektori, kuri bija arī pagastu priekšnieki, bet daļa no viņiem tagad ir ievēlēta domē. Deputāta amats nav savienojams ar izpildinstitūcijas vadītāja posteni, uz ko ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ministrijai sniegtajā atzinumā, kuru tā lūdza pēc iepazīšanās ar situāciju Tukuma novadā. Tā priekšsēdis Juris Šulcs (Tukuma pilsētai un novadam) Dienai atzina, ka dome ir gatava ieklausīties ministrijas ieteikumos. Viņš pieļauj, ka vairāki domnieki vēlēsies vadīt pagastu pārvaldes un noliks mandātus.
Ļoti daudzos novados jau ir notikusi deputātu maiņa, galvenokārt no mandātiem ir atteikušies bijušie pagastu priekšnieki. Rēzeknes novadā tos ir nolikuši astoņi deputāti. No vienas puses tas varētu atvieglot domju vadītāju darbu, jo nebūtu viegli vadīt pašvaldību, ja līdzās ir vēl vairāki vietējie līderi. Taču uz domes kvalitatīvo sastāvu deputātu maiņa varētu atstāt negatīvu iespaidu. Priekšsēži lēš, ka pašvaldību darbā nepieredzējušiem deputātiem, kas nāk vietā, būs nepieciešams pusgads, lai iegūtu vajadzīgās prasmes.
Rīko konkursu, ieceļ savējo
Atšķirīga ir arī pagastu pārvalžu vadītāju izraudzīšanās kārtībā. Uz to var attiecināt pašvaldību likuma pārejas noteikumos noteikto, ka visām iepriekšējās pašvaldības ieceltajām amatpersonām un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu darbiniekiem ir tiesības turpināt darba attiecības neatkarīgi no domes (padomes) nomaiņas, un tādā gadījumā priekšroka būtu bijušajiem izpilddirektoriem, vai priekšsēžiem. Taču informācija medijos un neoficiāli signāli liecina, ka dažos novados notiekot nemotivēta izrēķināšanās ar iepriekšējās varas cilvēkiem. To pašvaldību vidū, kur vairāki bijušie pagastu izpilddirektori ir zaudējuši amatus un nav saņēmuši iespēju vadīt pārvaldi, ir arī Balvu novads. Novada mērs Jānis Trupovnieks (TB/LNNK) to nesaistīja ar izrēķināšanos un sev izdevīgu cilvēku iecelšanu, bet tikai ar ieklausīšanos domnieku ierosinājumos par to, kurš cilvēks viņu pārstāvētajos pagastos no profesionālā viedokļa būtu vispiemērotākais šim amatam.
Daļā pašvaldību ir izsludināti konkursi uz pārvalžu vadītāju amatiem. Tādus rīko, piemēram, Bauskas, Talsu novados. Ventspils novadā konkurss ir tikai uz Usmas pagasta pārvaldes vadītāja amatu, jo tā izvēle izraisīja kaislības un ir veikta pat iedzīvotāju aptauja - tajā par atbalstu bijušajam pagasta priekšniekam Gendriham Šķesteram (ZZS) parakstījušies 152 cilvēki, bet 202 iedzīvotāji bijuši par Ēriku Upīti, kurš priekšnieka pienākumus pildīja pēc G.Šķestera atcelšanas reizē ar vēl vairākiem amatbrāļiem. Ventspils novada priekšsēdis Aivars Mucenieks (ZZS) informēja, ka konkursā uz šo posteni ir pieteikušies 13 pretendenti un ir iespēja, ka amatu neiegūst neviens no abiem sāncenšiem.