Solījums vēlētājiem
D. Kemerons uzskata, ka attiecības starp Londonu un Briseli nedarbojas Lielbritānijas interesēs, tāpēc nepieciešams tās pārskatīt. 2013. gada janvārī viņš paziņoja, ka runās ar Briseli par izmaiņām Lielbritānijas un ES attiecībās, bet pēc tam sarīkos tautas nobalsošanu par valsts palikšanu ES sastāvā. Solījums lielā mērā palīdzēja premjera vadītajai Konservatīvajai partijai uzvarēt pērn notikušajās Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās.
Dauningstrīta Briselei iesniedza prasību paketi. Londona vēlas, lai uz Lielbritāniju neattiecas princips par savienības ciešāku politisko integrāciju, bet ES dalībvalstu nacionālie likumdevēji varētu uzlikt veto ES likumiem. Tāpat D. Kemerona valdība gribēja panākt, ka imigrantiem no citām ES valstīm četrus gadus pēc ierašanās Lielbritānijā liegtu pieeju strādājošo un bezdarbnieku pabalstiem, kā arī bērnu un mājokļu pabalstiem.
Pēc vairāku mēnešu ilgām sarunām starp Briseli un Londonu ES Padomes prezidents Donalds Tusks februāra sākumā publicēja savu reformu plānu, kas ir tikai daļēja piekāpšanās D. Kemerona prasībām. Tajā teikts, ka uz Lielbritāniju neattieksies tālāka savienības politiskā integrācija. D. Tusks arī piedāvā piešķirt dalībvalstu parlamentiem tiesības bloķēt vai ieviest labojumus Briseles likumdošanas iniciatīvās. Tam gan būtu nepieciešams vismaz 55% vai vairāk nacionālo likumdevēju atbalsts.
D. Tusks piekāpies D. Kemerona vēlmei ierobežot pieeju strādājošo pabalstiem iebraucējiem no pārējām ES dalībvalstīm. Attiecībā uz bērnu pabalstiem imigrantiem Brisele piedāvājusi noteikt to apmēru, ņemot vērā dzīves dārdzību iebraucēju dzimtenē.
Smagas sarunas
Gaidāms, ka sarunas Briselē būs ļoti smagas, jo vairākas ES dalībvalstis iebilst pret D. Kemerona prasībām.
Polija, Ungārija, Slovākija un Čehija šonedēļ paziņojušas, ka neatbalstīs britu valdības vēlmi apcirpt pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tā saucamā Višegradas valstu grupa norāda, ka pabalstu ierobežojumus nedrīkst attiecināt uz migrantiem, kas jau pašreiz strādā Britu salās.
Izdevums The Daily Telegraph raksta, ka Francija ir pret Lielbritānijas prasību izslēgt to no tālākas ES politiskās integrācijas. Parīze arī nevēloties pieļaut, ka Londonai varētu tikt piešķirtas veto tiesības ES lēmumos, kas attiecas uz eirozonu. Arī Spānija satraucoties, ka Lielbritānija varot kļūt par šķērsli lēmumiem, kas attiecas uz eirozonu.
Ja samits noslēgsies ar vienošanos, D. Kemerons sasaukšot britu valdības ārkārtas sēdi, kurā varētu izziņot pirmsreferenduma kampaņas sākumu, raksta The Guardian. D. Kemerons kā iespējamo referenduma datumu nosaucis 23. jūniju.
Vairāku sabiedrisko aptauju apkopojums, ko no 27. janvāra līdz 16. februārim izstrādājusi vietne Whatukthinks.org, uzrāda, ka 51% britu balsotu par Lielbritānijas palikšanu ES, bet 49% balsotu «pret», vēsta izdevums The Week.
Savukārt visās 28 ES dalībvalstīs veiktā aptaujā noskaidrojies, ka 60% eiropiešu vēlas Lielbritānijas palikšanu ES, raksta tabloīds The Sun. Tikai 10% respondentu vēlētos, lai Lielbritānija pamet ES, bet 30% esot vienalga. Latvijā 58% aptaujāto apgalvojuši, ka balsotu par Lielbritānijas palikšanu ES, bet britu izstāšanos atbalstījuši 9%.