Pirms gada veiktie Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj investoram kļūt par terminētas uzturēšanās atļaujas īpašnieku, uzņem apgriezienus - šogad jūlijā reģistrēts rekordliels iesniegumu skaits (97), bet līdz šim par jaunajiem «eiropiešiem» ar Latvijas starpniecību kļuvuši jau 1075 cilvēki, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Galvenais intereses cēlonis - uzturēšanās atļauja dod tiesības bez vīzas ceļot pa Šengenas līguma valstīm. Latvijas priekšrocība salīdzinājumā ar citām valstīm - likums neprasa šeit obligāti uzturēties.
Cenu vilnis Jūrmalā
Ņemot vērā Krievijas un NVS valstu pilsoņu interesi par dzīvošanu tieši Jūrmalā vai Rīgas centrā, cenu pieaugums pašlaik ir ierobežots dārgu īpašumu segmentā. 20-30% lielu cenas pieaugumu (salīdzinot ar pagājušā gada vasaru) Jūrmalas centrālās daļas ekskluzīvajos projektos konstatē nekustamā īpašuma aģentūra Colliers International un cenu lēcienu skaidro ar neadekvāti zemu piedāvājumu. «Cenu pieaugums atbilst tam līmenim, ko potenciālie pircēji, kas arī ir galalietotāji, nevis spekulanti, ir gatavi maksāt par konkrēto īpašumu,» skaidro Marija Kapeļka, Colliers International partnere.
«Pašlaik nevar runāt par mākslīgu cenu burbuli, tā ir likumsakarīga īpašumu vērtības palielināšanās tajos tirgus segmentos, kuros ir audzis pieprasījums,» norāda Latio valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns. Viņš piebilst: lai jūtami palielinātos īpašumu cena citviet Rīgā un Latvijā, ir jāaug vietējo iedzīvotāju maksātspējai.
Iztērē 80 miljonu
No trim likumā paredzētajām iespējām ieguldījumu nekustamajā īpašumā kā «brīvbiļeti» uzturēšanās atļaujas iegūšanai gada laikā izmantojuši visvairāk ārvalstnieku - gandrīz 60 miljoni latu (no kopumā ieguldītajiem 81,3 miljoniem) nonākuši galvenokārt Jūrmalas un Rīgas nekustamajos īpašumos. Otrais populārākais uzturēšanās atļauju iegūšanas veids bijis investīcijas Latvijas komercbankās (21,8 miljoni latu). Tikai nepilna pusotra procenta (1,2 miljoni latu) investēts Latvijas uzņēmumos, kas ir trešā iespēja uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Līdz ar investoru uzturēšanās atļauju saņem arī viņa ģimene (vīrs vai sieva un nepilngadīgie bērni). Tā kā par šīm atļaujām dažādu valstu pilsoņi kopumā iztērējuši 81 miljonu latu un tās izsniegtas 1075 cilvēkiem, par katru uzturēšanās atļauju ir samaksāts ap 75 000 latu.
Rietumu banka savus klientus par jaunā likuma iespējām ļoti aktīvi sāka informēt līdz ar likuma stāšanos spēkā un pašlaik uzskatāma par lielāko ieguvēju piesaistītā kapitāla ziņā. Gandrīz visa nauda, ko uzturēšanās atļauju tīkotāji Latvijā iemaksājuši bankās subordinētā aizdevuma veidā (šāds aizdevums bankā paliek vismaz piecus gadus), ir nonākusi šajā bankā. «Gribētos teikt - mēs esam bijuši tālredzīgāki un gudrāki,» Dienai saka bankas pirmais viceprezidents Ruslans Stecjuks. Lielākoties klienti šajā programmā tiekot uzrunāti Krievijā - gan ar reklāmas kampaņām, gan tiešā veidā. Vaicāts, cik vērtīgi šādi noguldījumi ir Latvijas ekonomikai kopumā, R. Stecjuks uzsver, ka uz ilgāku termiņu piesaistīta nauda ir vieglāk izmantojama kreditēšanā, proti, šī nauda «strādā» citos ekonomikas segmentos.
Izdevīgi Latvijai?
Programmas iniciators Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka tā devusi pozitīvu impulsu ekonomikai. «Gada laikā Latvijā ienākuši 100 miljoni eiro investīciju veidā. Tas ir izcils sasniegums.» A. Šlesers norāda, ka Jūrmalā ir izpārdoti savulaik tukšie dzīvokļi, aktivizējas nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus. Atbildot uz jautājumu, vai, ņemot vērā lielo interesi, Latvijai nevajadzētu domāt par «ieejas biļetes» cenas celšanu, A. Šlesers saka striktu nē un uzsver, ka programmai jāļauj iedzīvoties. «Esmu pārliecināts, ka nākamo gadu laikā Latvijā ieplūdīs miljardi.»
«Šī programma Latvijas ekonomikai būtiski nepalīdz,» uzskata Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL!-TB/LNNK) un uzsver, ka programma vērtējama negatīvi tieši ekonomisku, nevis politisku apsvērumu dēļ. Viņaprāt, likums vairāk palīdz bankām un nekustamo īpašumu biznesam atbrīvoties no īpašumiem, kas atkal mākslīgi palielina īpašumu cenu. Kārtējais bums nekustamo īpašumu jomā samazina finansējuma piesaistes iespējas citiem ekonomikas sektoriem. R. Zīle saka, ka viens no nākamās Saeimas uzdevumiem būs šīs programmas pārskatīšana. VL!-TB/LNNK šā gada jūnijā Saeimā iesniedza ierosinājumu minēto normu no Imigrācijas likuma izslēgt, bet tālāk šī iniciatīva nav pavirzījusies.
Melnās naudas neesot
R. Stecjuks uzsver, ka gada laikā nav apstiprinājušās bažas, ka Latvijā var ieplūst neskaidras izcelsmes nauda. Rietumu banka katru ieguldītāju pārbauda programmas Zini savu klientu ietvaros, dažos gadījumos potenciālie ieguldītāji saņēmuši bankas atteikumu. A. Šlesers nedomā, ka Latvijai būtu kā īpaši jākontrolē ārvalstnieku naudas izcelsme, jo tiesiskā valstī investoram sava nevainība nebūtu īpaši jāpierāda.
R. Stecjuks norāda, ka vairākiem bankas klientiem bijusi interese arī par nākamo soli - iegūt Latvijā pastāvīgo uzturēšanās atļauju vai pilsonību. «Tas būtu loģisks šīs programmas turpinājums,» uzskata baņķieris. Šā gada martā A. Šlesers rosināja apmaiņā pret viena miljona eiro samaksu ārvalstniekiem piešķirt Latvijas pilsonību. Tālāku virzību šī ideja neguva.