Kopumā 2012. gadā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi prognozēti 4,516 miljardu latu apmērā, bet izdevumi - 4,641 miljards latu. Kā jau ziņots, šis budžets paredz, ka Latvijas ekonomika nākamgad augs par 2,5%, tāds pats būs ar budžeta deficīts, kam piekrituši starptautiskie aizdevēji. Lai arī atsevišķās pozīcijās uz ekonomikas pieauguma rēķina palielināti arī izdevumi, kopumā budžets konsolidēts par aptuveni 140 miljoniem latu. Lielākā daļa naudas iegūta, palielinot nodokļus un nodevas azartspēlēm un bankām, rēķinoties ar papildu ieņēmumiem no ēnu ekonomikas un fotoradariem, samazinot dotāciju apmērus valsts autoceļiem, kā arī apgriežot pašvaldību iespējas aizņemties. Pieņemtais budžets arī atsien pašvaldību rokas piemērot nekustamā īpašuma nodokli, kas vienam var būt laba ziņa, bet citam - slikta. Salīdzinot ar sākotnējo uz Saeimu atnesto budžeta projektu, lielākoties veikti tikai tehniski precizējumi, kā arī nelielas naudas pārdales, opozīcijas priekšlikumi faktiski uzklausīti netika. Premjers V. Dombrovskis pēc budžeta pieņemšanas izteica pārliecību, ka tas bijis pēdējais budžets, kurā tiek veikti fiskālās konsolidācijas pasākumi, un atkārtoti uzsvēra, ka tā sagatavošanā ir ņemtas vērā ļoti piesardzīgas ekonomikas izaugsmes prognozes, piesardzīgas ieņēmumu prognozes un paredzēts deficīts ar rezervi.
Iepriekš Latvijas Banka (LB) gan izteikusies, ka prognozes vienalga esot pārāk optimistiskas un notikumi Eiropā var likt koriģēt budžetu jau nākamā gada sākumā. Intervijā Dienai A. Vilks gan iebilda: viņš netic, ka vadošās Eiropas ekonomikas tā varētu sākt savilkt jostu, ka to ļoti izjutīs Latvijā, turklāt riski ir sabalansēti un nopietni triecieni nav paredzami. Tiesa, LB viedoklim sākuši sekot arī vairāk ekonomisti. «Riski saistībā ar recesiju eirozonā pēdējo mēnešu laikā ir ļoti strauji auguši, un prognozētā iekšzemes kopprodukta izaugsme 2,5% apmērā, uz kuras balstās 2012. gada budžets, ir pārlieku optimistiska,» portālam nozare.lv paudis Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers sarunā aģentūrai LETA savukārt izteicis kritiku par budžetu, ka tas ir «tehniski izveidots pasākumu saraksts» un nav vērsts uz attīstību.
Kā Diena jau rakstījusi, aiz šī gada budžeta borta pagaidām palikuši partiju solījumi pārnest nodokļa slogu no darbaspēka uz patēriņu, ko politiķi sola sākt īstenot 2013. gadā.