Atklāti sakot, daudz smagāk bija jācīnās par to, lai koalīcijas līgumā paredzētu sākt pāreju uz mācībām valsts valodā nekā par ministru krēsliem. Tas, lai atbildības sfēru sadalījums valdībā būtu proporcionāls, pirmām kārtām ir paša valdības vadītāja interesēs. To mēs vienmēr esam uzsvēruši, un Laimdota Straujuma to ir ņēmusi vērā. Pavisam noteikti vēlējāmies paturēt atbildību par kultūras jomu, kur mums ir ministrs jau pašlaik. Par pārējām ministrijām bijām gatavi diskutēt. Un neslēpām, ka labprāt būtu uzņēmušies atbildību par izglītības jomu, bet šādu scenāriju neatbalstīja Vienotība. Tomēr kopumā ar atbildību sadalījumu šim brīdim, respektīvi, šajā valdībā, varam justies apmierināti.
Pati premjera amata kandidāte runāja par Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Mārtiņu Lazdovski kā savu kandidātu tieslietu ministra postenim. Jūs viņu noraidījāt, bija kādas pretenzijas pret viņu?
Neesmu gan dzirdējis, ka Lazdovskis būtu bijis Laimdotas Straujumas kandidāts. Mēs tobrīd vēl topošajai premjerministrei no savas puses nosaucām vairākus iespējamos kandidātus, kuriem visiem viņa pauda atbalstu. Atgādināšu, ka viens no uzstādījumiem valdības veidošanas procesā bija - par kandidātiem virzīt partiju biedrus, kas attiecīgi izslēdza jūsu minēto Lazdovska kandidatūru.
Ja tādi bezpartijiskie ministri neder, tad jautājums ir, kad cienījamā kultūras ministre iestāsies NA?
Ministre ir pieņēmusi lēmumu iestāties partijā Visu Latvijai!, un šobrīd notiek formālais iestāšanās process. Es gan neteiktu, ka Melbārdes kundze šādu lēmumu pieņēmusi tādēļ, lai saglabātu amatu, un mēs to tā arī neuztveram - mūsu skatījumā viņa būs vērtīgs papildinājums NA komandai.
Ja runā par tieslietu ministru, tad tomēr ir jocīgi, ka Baiba Broka ne tikai pametīs Rīgas domi, kur samērā nesen ievēlēta, bet nu, būdama tieslietu ministre, kandidēs arī uz Eiropas Parlamentu? Nevarējāt virzīt citu kandidātu? Nebaidāties, ka beigās būs ne šis, ne tas?
Atgādināšu, ka Baiba Broka vēlēšanās saņēma ļoti augstu pilsoņu vērtējumu, kas, manuprāt, liek par pienākumu viņai būt aktīvajā politikā. Varu tikai atkārtot - mēs ministru amatiem virzījam savus labākos cilvēkus katrā jomā un Baiba ir no viņu vidus. Tas, kā Baiba Broka sevi pierādīs ministra amatā, protams, atstās iespaidu arī uz sekmēm gaidāmajās vēlēšanās. Domāju, ka tas viņai pašai tieši būs papildu stimuls censties.
Nacionālā apvienība tagad vadīs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Vai esat pārrunājuši ar jauno ministru, vai būs kādas akcentu izmaiņas, varbūt jauni darbības virzieni?
Teikšu tā: galvenais uzdevums šajā īsajā laika posmā ir panākt attiecību maiņu ar pašvaldībām, veidojot tās koleģiālas, nevis konfrontējošas. Esam apņēmušies, ka Einārs Cilinskis vai viņa parlamentārais sekretārs Romāns Naudiņš vēl šī Saeimas sasaukuma laikā apmeklēs visas Latvijas pašvaldības. Mūsuprāt, pašvaldībām ir jājūt, ka VARAM politiskais vadītājs, ministrs, pirmām kārtām ir pašvaldību pārstāvis valdībā, nevis, teiksim tā, otrādi. Domāju, ka noteikti lielāks akcents nekā līdz šim tiks likts uz vides un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem.
Par jaunās valdības deklarāciju. Cik noprotams, bija diskusijas un kompromisa meklējumi. Vai var - no NA viedokļa - minēt piemērus, kur «nacionāļiem» izdevās pārliecināt partnerus, un arī tādus, kad jūs piekāpāties?
Esam aktīvi piedalījušies visās līguma un deklarācijas izstrādes darba grupās, bet, piekrītu, uz vairākiem jautājumiem likām īpašu akcentu. Panācām, ka koalīcijas līgumā ir ierakstīta apņemšanās sagatavot tiesisko regulējumu, lai, sākot ar 2018. gada 1. septembri, mācības valsts skolās notiktu valsts valodā. Tāpat deklarācijā iestrādājām punktu, kas paredz izmaiņas termiņuzturēšanās atļauju programmās, mainot uzsvaru uz ieguvumiem ražojošajiem un eksportējošajiem uzņēmumiem, nevis nekustamajam īpašumam. Abos jautājumos esam arī paturējuši tiesības rīkoties patstāvīgi, ja koalīcijas partneriem radīsies vēlme, diplomātiski izsakoties, atstāt šīs apņemšanās tikai vēlamības līmenī. Pēc mūsu ierosinājuma vienojāmies arī par to, ka jāpārskata nesen pieņemtā mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanas kārtība.
Esam apmierināti, ka spēcīga nacionālā identitāte, nodrošinot latviešu nācijas, valodas un kultūras attīstību, deklarācijā minēta kā pirmā prioritāte. Ja runā par piekāpšanos, tad varbūt pareizāk būtu lietot apzīmēju «pastāv bažas, ka…». Piemēram, NA panāca, ka koalīcijas līgumā iestrādāts punkts par Satversmes preambulas pieņemšanu, tomēr jāatzīst, ka «abstraktais» formulējums, uz ko uzstāja ZZS, liek domāt, ka Egila Levita piedāvātās preambulas pieņemšana šajā sasaukumā ir vēl liels jautājums.