Ilgtspējīga ceļošana ir tad, ja samazinām ietekmi uz vidi, neaizskaram vietējo kultūras mantojumu, bet radām ienākumus un veicinām nodarbinātību ceļojumu galamērķos, vienlaikus neiejaucoties vietējās ekosistēmas darbībā. Līdz ar to ilgtspējīga ceļošana ne vien rada vērtību pašam ceļotājam, bet arī paver iespējas vietējai kopienas ekonomikai un biznesa iespējas industrijā tiem, kuri atbildīgi to veido.
Kā Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta eksperte ilgtspējas jautājumos redzu, kā uzņēmumi aizvien vairāk sāk apzināties un analizēt savu ietekmi uz vidi un vietējo kopienu, meklējot risinājumus ietekmes mazināšanai. Savukārt kā cilvēks un kā ceļotājs «parastais» aizvien vairāk novērtēju šīs zaļās gaismas, dodoties ceļojumā, kad sastopos ar uzņēmumiem, kas par to ir padomājuši.
Pirms došanās ceļā
Meklējot ceļojuma galamērķi, ieteicams izvēlēties tādu vietu, kas praktizē tā saucamo ģeotūrismu jeb tādu tūrismu, kas nāk par labu konkrētai vietai un videi, kultūras mantojumam un vietējo iedzīvotāju labklājībai. Ir vērts apskatīt, piemēram, National Geographic Ilgtspējīgu galamērķu centru, kurš norāda tādus galamērķus, piemēram, Norvēģijā, Rumānijā, Meksikā un citur. Nav vērts traukties no vienas vietas uz citu, bet videi draudzīgāk un vērtīgāk ir samazināt savu ātrumu un rūpīgi izpētīt un izbaudīt konkrēto galamērķi arī tad, ja tā ir viena vieta. Apvienoto Nāciju Organizācijas apkopotie dati apliecina, ka tūrisma nozarē transports sastāda 75% no visiem nozares izmešiem, no kuriem lidmašīnu radītie izmeši sastāda 40%. Īsākiem pārbraucieniem uz kaimiņzemēm ieteicams izmantot vilcienu vai autobusu, nevis lidmašīnu, jo tā patērē milzīgu apjomu degvielas paceļoties un nolaižoties. Ja ir iespēja, vērts izvēlēties elektronisku biļeti, jo tā ne tikai nepatērē liekus resursus, bet arī samazina ceļotāja iespēju pazaudēt biļeti.
Izvēloties viesnīcu, vispirms ieteicams pievērst uzmanību, vai viesnīca ir definējusi savu zaļo attieksmi savā darbā un viesu uzņēmumā, kā arī to, vai tā atrodas tuvu sabiedriskajam transportam vai vietām, ko ir vēlme apskatīt. Ja gribi iejusties vietējo dzīvesveidā pēc iespējas vairāk, turklāt ceļot maksimāli ekonomiski, izmanto kaučsērferu organizācijas biedru viesmīlību.
Soma zaļajam ceļotājam
Mēdz teikt, ka viszaļākais pirkums ir neveiktais pirkums. Līdzīgi ir ar bagāžu ceļojumā. Ieteicams ceļot viegli un ņemt līdzi tikai to, kas tiešām nepieciešams. Labāk atvēlēt ceļasomā brīvu vietu kādam suvenīram, ar kuru iegādi var veicināt vietējo ekonomiku ceļojuma galamērķī. Nepārdomāti ir pirkt ceļojuma izmēra produktus. Tā vietā labāk ir iegādāties atkārtoti lietojamus iepakojumus, ko jau mājās var uzpildīt. Tāpat ieteicams līdzi ņemt parocīga tilpuma ūdens pudeli, kuru ceļojumā var arī atkārtoti uzpildīt, nepērkot katrreiz jaunu. Tas ir izdevīgāk gan cenas ziņā, gan arī videi draudzīgāk.
Ja paša mājās neviens nepaliek
Ja ceļojumā dodas visa ģimene vai ja ceļotājs ikdienā dzīvo viens, ir vērts noregulēt gan ūdens sildītāju, gan telpas apkuri uz zemāko iespējamo temperatūru. Lai izvairītos no elektroenerģijas vampīriem jeb ierīcēm, kas minimāli patērē elektroenerģiju arī tad, kad ir izslēgtas, vērts uz prombūtnes laiku atvienot tosteri, mikroviļņu krāsni, televizoru un citas ierīces no strāvas tā, lai nevienā ierīcē nedegtu gaismiņas. Piemēram, Latvenergo Energoefektivitātes centra eksperti ir aprēķinājuši, ka, saskaitot visu mājās esošo gaidīšanas režīmā ieslēgto ierīču patēriņu, tas var sasniegt pat 20 vatu. Šis apmērs ir līdzvērtīgs spuldzītei, kas deg vismaz 16 stundu diennaktī.
Ceļojumā jāatceras
Nevajadzētu aizmirst par zaļiem principiem arī, dzīvojot viesnīcā. Varbūt palikšanas laikā var atteikties no ikdienas istabas uzkopšanas, lai nevairotu resursu patēriņu? Praktiski un ceļošanā vieglāk ir izmantot dažādas mobilās lietotnes vai elektroniskās kartes. Tā vietā, lai brauktu ar automašīnu, ir vērts iet kājām. Tas palīdz baudīt ceļojumu mierīgāk un tuvāk. Arī vietējā sabiedriskā transporta izmēģināšana ir laba kultūrpieredze. Skumjš pārsteigums bija pērn rudenī, viesojoties Gruzijā, kas pārpilna ar dabas varenības skaistumu, taču tikpat pilna ar atkritumiem kalnu upēs un Melnās jūras piekrastē ārpus kūrortpilsētām. Lai arī tā ir vietējo iedzīvotāju problēma, bet, esmu pārliecināta, ka arī atbildīgs tūrisms un prasīgi zaļie ceļotāji var veicināt dabas atkopšanās procesu nākotnē.
Dodoties pārgājienos vai nakšņojot kempingā, jāizmanto tikai tam paredzētās vietas, lai nekaitētu vietējai dabai.
Noteikti pēc iespējas jāsamazina tās aktivitātes, kas kaitē vietējai kopienai. Piemēram, maltīti var ieturēt mazā vietējā ģimenes kafejnīcā, nevis ātrās ēdināšanas vietās. Garšas būs jaunas, un vietējā ekonomika tikai iegūs. Ja produktus pērk paši, ieteicams iegādāties vietējos produktus, lai izvairītos no piesārņojuma, kas rodas importējot tos. Tāpat eksotiskākās valstīs noteikti nevajadzētu iegādāties suvenīrus, kas ir reti pieejami un turklāt var būt izgatavoti, apdraudot atsevišķas savvaļas augu un dzīvnieku sugas, tostarp tādus suvenīrus kā čūskādas vai krokodilādas izstrādājumi no Āfrikas, gliemežnīcas vai ziloņkauls no Taizemes vai eksotiskie koraļļi no Dienvidamerikas. Šādi suvenīri ne tikai apdraud floras un faunas daudzveidību, bet arī, tos iegādājoties, tūrists, pašam nezinot, var kļūt par likuma pārkāpēju.