Krievijai jāizved karavīri
Gan Ukraina, gan Krievija pirms tikšanās Baltkrievijas galvaspilsētā paudušas cerību, ka beidzot izdosies vienoties par soļiem karadarbības pārtraukšanai Austrumukrainā. Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš vakar apmeklēja NATO samitu Velsā, paziņoja, ka piektdien pulksten 14.00 pēc Latvijas laika savai armijai dos pavēli pārtraukt uguni. «Mēs ceram, ka sāksies miera plāna ieviešana,» viņu citē ziņu aģentūra Reuters.
Promaskavisko separātistu pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas «tautas republiku» līderi paziņojuši, ka ir gatavi nolikt ieročus, ja Minskā ar Ukrainas pārstāvjiem tiks panākta politiska vienošanās par miera plānu.
Maskava neslēpj, ka vēlētos, lai vienošanās pamatā būtu Krievijas prezidenta Vladimira Putina trešdien piedāvātais septiņu punktu miera plāns, kas cita starpā paredz Ukrainas spēku atvilkšanu līdz attālumam, no kura tie nevar apšaudīt separātistu kontrolētos apdzīvotos rajonus, bet neparedz bruņoto separātistu atkāpšanos.
Izdevums The Washington Post raksta, ka P. Porošenko šonedēļ telefonsarunā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli sacījis, ka jebkuram miera plānam jāparedz separātistu bruņoto grupējumu un to atbalstošo «ārvalstu» (ar to, visticamāk, domājot Krievijas) karavīru izvešana no Ukrainas teritorijas un buferzonas izveidošana Krievijas robežas tuvumā.
Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks ir noraidījis V. Putina plānu, paziņojot, ka tas «iznīcinās Ukrainu un atjaunos Padomju Savienību». «Labākajam plānam, lai izbeigtu Krievijas karu pret Ukrainu, ir tikai viens nosacījums - Krievijas karavīru, algotņu un teroristu aizvākšana no Ukrainas teritorijas,» A. Jaceņuka teikto atreferē Radio Brīvā Eiropa.
NATO stiprinās Ukrainu
NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens P. Putina miera plānu nodēvējis par «liekulīgu». «Mēs saskaramies ar dramatiski izmainītu drošības vidi [Eiropā]. Uz austrumiem no mums Krievija uzbrūk Ukrainai,» ceturtdien pirms NATO samita atklāšanas sacīja alianses vadītājs. «Diemžēl mēs joprojām esam liecinieki Krievijas līdzdalībai situācijas destabilizācijā Ukrainas austrumos. Tāpēc turpinām pieprasīt Krievijai atvilkt savus karavīrus no Ukrainas, pārtraukt ieroču un kaujinieku ieplūdināšanu Ukrainā un iesaistīties konstruktīvā politiskajā procesā.»
Kāda vārdā neminēta NATO amatpersona Reuters sacījusi, ka Ukrainas teritorijā atrodoties «daži tūkstoši» Krievijas karavīru un «vairāki simti» tanku un bruņutransportieru. Avots arī apgalvoja, ka Ukrainas robežas tuvumā dislocēti 20 tūkstoši Krievijas karavīru.
Samitā, kas noslēgsies šodien, NATO un Ukraina paredzējušas noslēgt vienošanos par plašāku sadarbību, kas paredz arī Ukrainas bruņoto spēku modernizāciju. Vēl pirms alianses dalībvalstu līderu tikšanās tika paziņots, ka no 16. līdz 26. septembrim Ukrainas rietumos norisināsies militārās mācības, kurās piedalīsies NATO karavīri, tostarp 200 amerikāņu.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien kritizēja Ukrainas tuvināšanos NATO, paziņojot, ka tas ir «nepārprotams mēģinājums izgāzt centienus sākt dialogu» ar separātistiem.