Galvenais ir piegrieztne
Suņu apģērbu var iegādāties speciālos veikalos, bet var darināt arī pēc individuāla pasūtījuma. Anita Rozinska ir tērpu modelētāja dizainere. Gluži nejauši, kolēģes rosināta, izgatavojusi pirmo kombinezonu viņas sunītim, un maisam gals bija vaļā! Šicū šķirnes sunīte Kapuleta ar Anitas darinātiem tērpiem viesojusies daudzās starptautiskās suņu izstādēs un izsaukusi apbrīnu - kur pirkāt tik ērtus un skaistus tērpus? Tagad Anitas darinātos tērpus suņi nēsā arī Polijā, Vācijā un citviet. Dizainere stāsta: «Galvenais ir piegrieztne un materiāls. Vēlams pašai noņemt sunim mērus, bet to var izdarīt arī saimnieks. Svarīgs ir kakla un vidukļa apmērs, muguras un kājiņu garums. Suņu puiku apģērba piegrieztne atšķiras no meitiņu piegrieztnes. Tērpam jābūt ērtam, lai suns to tikpat kā nejustu.» Anitai vieglāk šūt tad, ja klients vismaz redzēts bildītē.
Ieteicams, lai tērpi būtu darināti no dabīga auduma, piemēram, zīda, viskozes ar nelielu elastāna piedevu. Kombinezoniem der Boloņas audums ar mīkstu oderīti. Ziemā noteikti jāuzšuj apģērbs ar iestrādātiem atstarojošiem elementiem, lai diennakts tumšajās stundās pamanītu dzīvnieku uz ceļa. Tādi elementi jāiestrādā arī apavos. Tiem jābūt piegrieztiem pēc kājas, lai ir pavisam ērti, lai nespiež un nevelk. Svarīgi, lai darinātais apģērbs atbilstu mājdzīvnieka izmēriem, lai mīlulis tajā varētu brīvi un ērti kustēties, lai apģērbs viņam nebūtu ne par lielu, ne par mazu. Ja apģērbs neatbildīs mājdzīvnieka izmēriem, tas var radīt diskomfortu un suns pretosies tā vilkšanai mugurā. Apģērbs jāpiemeklē arī laikapstākļiem. Vasarā lietus laikā var uzvilkt vieglu lietusmētelīti, bet ziemā lielā salā noderēs adīts vai šūts kombinezons ar siltu oderi, bet lielākiem suņiem - apmetnis.
Lai dvēselīte nenosaltu
Liela daļa cilvēku domā, ka suņu ģērbšana ir viņu saimnieku izrādīšanās, mode, savas turības un iespēju apliecinājums, bet būtībā - lieka greznība un laika tērēšana. Kā domā speciālisti?
Ļoti noderīga lieta
Lita Konopore,
veterinārārste
«No vienas puses - suņu apģērbs ir modes bums, no otras - ļoti noderīga lieta. Piemēram, garspalvainajiem suņiem - šicū, jorkiem, kokerspanieliem - tā pat ir nepieciešamība, jo apmatojums sliktos laikapstākļos ātri nosmērējas, samudžinās, suns bieži jāmazgā, un tad nomazgājas arī ādas aizsargājošais tauku slānis. Arī dekoratīvie plikiņie sunīši, kurus iegādājas nevis kā suni, bet vairāk gan kā mīļlietiņu, būtībā ir jāģērbj. Franču buldogam un bokserim apģērbu nevajag, bet, ja ir ļoti auksts, tad mīlošs saimnieks savam sunim apmetni tomēr iegādāsies. Zābaciņi? Laukos varbūt tādus nevajag, bet pilsētās, kur ietves nokaisītas ar sāli un dažādām ķimikālijām, suņiem apavi lieti noderēs.
Suns pierod vai protestē
Inga Cerbule,
zoopsiholoģe
«Suns pielāgojas un pierod pie visām mūsu izdarībām - pavadas, uzpurņa, braukšanas mašīnā. Ja suns pieradis nēsāt apģērbu, viņam vienalga, ir tas vai nav. Ja apģērbs viņam traucē, rada diskomfortu, suns protestēs. Es savukārt domāju - kāpēc ne? Maniem Austrālijas aitusuņiem apģērbs nav vajadzīgs, viņi ir lieli, un kažoki viņiem ir kupli. Plikajām suņu šķirnēm, piemēram, azavakam, meksikāņu kailajam sunim, čivavam un citiem, apģērbs ziemas aukstumā ir ļoti svarīgs - tajā sīciņajā ķermenītī ir tikai dvēselīte, cik vajag, lai tā nosaltu?»