Knislis ir sīks - tikai 3-4 milimetrus garš - divspārņu kārtas asinssūcējs kukainis, kas ārēji līdzīgs mušiņai, entomologu vidē pazīstams ar latīnisko nosaukumu Simulium equinum L. Mājdzīvniekam knišļu kodumu rezultātā asinīs nokļuvušie toksīni lielā koncentrācijā izraisa nāvi, bīstams nav viens knišļa kodums, bet daudzu knišļu vienlaicīgs uzbrukums vai arī ilgstoša atrašanās knišļu koncentrācijas vietā, saņemot citu pēc citu daudzus regulārus kodienus, skaidro zinātnieks.
«Cilvēkiem knišļi mēdz iekost, dažiem knišļa kodums var izraisīt alerģisku reakciju, bet entomologiem nav zināms neviens gadījums, kad cilvēks no knišļa koduma būtu miris,» mierina V. Spuņģis.
Viņš piebilst, ka arī Latvijā izplatīto odu un dunduru kodumi cilvēkam var izraisīt diskomfortu, jo koduma vietai raksturīgs apsārtums un nieze, bet smagas veselības problēmas no tiem nedraud. No Latvijā sastopamajām sīkbūtnēm visbīstamākā cilvēkiem ir ērce, brīdina entomologi, uzsverot, ka ērce gan nav uzskatāma par kukaini, bet zirnekļveidīgo. «Ērce ir vienīgā Latvijā sastopamā sīkbūtne, kura pārnēsā cilvēkam bīstamu slimību, respektīvi, ērču encefalītu,» norāda V. Spuņģis. Turklāt ērces piesūkšanās rada risku saslimt ar Laimas slimību. Traumējošs veselībai var izrādīties lapsenes un bites dzēliens, ja cilvēkam tas izraisa alerģisku reakciju, skaidro Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs Jānis Dreimanis un piebilst, ka alerģiska reakcija sastopama bieži, tomēr gadījumu ar letālām sekām nav daudz.
Lai pasargātu liellopus no bīstamo knišļu uzbrukuma, valsts mērogā vajadzētu izveidot prognožu sistēmu, kas ļautu noteikt, kad un kuros reģionos paredzamas vislielākās knišļu briesmas, iesaka V. Spuņģis un uzsver, ka arī ikvienam lopkopim vajadzētu knišļu draudus uztvert nopietni un nepakļaut lopus kukaiņu uzbrukumam. «Knišļi uzbrūk mājdzīvniekiem tikai tad, ja tie atrodas ārā, ganībās, bet nekad - kūtī. Nevajadzētu lopus laist ganībās mākoņainā laikā, agri no rīta un vakaros, jo tad knišļi ir visaktīvākie,» iesaka Entomoloģijas biedrības pārstāvis, norādot, ka īpaši jāuzmanās saimniecībām Latvijas austrumu daļā - Daugavas un to pieteku apkārtnē un Aiviekstes upes tuvumā. Konsultējoties ar veterinārārstu, pirms dzīvnieku izlaišanas ganībās ieteicams tos apstādāt ar speciāliem līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai, atgādina Pārtikas un veterinārais dienests.
Mājdzīvniekiem bīstams var būt arī kukainis miģele, jo pārnēsā liellopu «zilās mēles slimības» izraisītāju vīrusu, brīdina V. Spuņģis, gan mierinoši piebilstot, ka šobrīd Latvijā nav zināms neviens «zilās mēles slimības» gadījums.