Kandidāta iegūto punktu skaits tiek aprēķināts no visām par sarakstu, kurā viņš minēts, atdotajām balsīm, atskaitot viņa svītrojumu skaitu un pieskaitot tam viņa plusu skaitu, kā tas paredzēts Saeimas vēlēšanu likuma 39. pantā. Ja galu galā kandidāts ir ieguvis vairāk punktu nekā citi no tā paša saraksta, viņš ir ticis ievēlēts, pat ja svītrojumu skaits ir lielāks nekā plusu, stāstīja K. Bērziņa.
No Vienotības saraksta ievēlētajiem politiķiem vairāk negatīvo vērtējumu nekā plusu saņēmis Dzintars Ābiķis, Arvils Ašeradens, Edvards Smiltēns, Dzintra Hirša, Ingmārs Čaklais un Guntars Galvanovskis. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienību Saeimā pārstāvēs Aivars Dronka, Andris Bērziņš, Rihards Eigims, Vitauts Staņa un Armands Krauze, kuri tikuši vairāk svītroti nekā vērtēti pozitīvi.
No visiem Saeimā iekļuvušajiem politiķiem visvairāk svītrojumu izpelnījies Vienotības Rīgas saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis - 12 408. Tomēr ļoti daudzi vēlētāji viņu vērtējuši arī pozitīvi - Ģ. V. Kristovskis saņēmis 26 006 plusus. Savukārt neapšaubāmais plusiņu līderis, kā jau ziņots, izrādījies pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis, kuru īpaši atbalstījuši 77 168 vēlētāji, bet izsvītrojuši tikai 1327.
Svītro, ko nepazīst
Vēlēšanu reformas biedrības izpilddirektors Indulis Bērziņš Dienai stāstīja, ka, viņaprāt, Latvijā šobrīd pastāvošā kandidātu vērtēšanas sistēma ar atzīmēšanu sarakstos esot laba un tajā diezin vai vajadzētu ko mainīt, jo Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kurās vēlētājiem tiek piedāvāta šāda iespēja. «Agrāk problēma bija tāda, ka vienu kandidātu ieliek vairāku apgabalu sarakstos, bet viņš tiek ievēlēts tikai no viena. Savukārt tie vēlētāji, kas par viņu balsojuši no cita apgabala, tādā veidā netieši ļāvuši aiz «lokomotīves» parlamentā ieslīdēt sev nepatīkamākiem «vagoniņiem»,» skaidroja I. Bērziņš.
«Mīnuss ne vienmēr nozīmē, ka deputāta kandidāts ir kaut ko izdarījis slikti, vienkārši lielākā daļa vēlētāju atbalsta tikai dažus sev tīkamākos kandidātus, un, lai to izdarītu pēc iespējas labāk, izsvītro visus pārējos,» viņš stāstīja.
Varētu nesanākt simts
Viedoklim, ka ar citu kandidātu svītrošanu cilvēki cenšas palīdzēt saviem iemīļotākajiem kandidātiem, pievienojas arī CVK vadītājs Arnis Cimdars, kurš piebilst, ka, «ja, piemēram, būtu nosacījums, ka, ja kādam ir negatīva bilance, viņš nevar tikt ievēlēts, tad gan mainītos arī plusu un svītrojumu likšanas motivācija, jo cilvēki svītrotu daudz uzmanīgāk, jo tad varētu pat gadīties situācija, kad ir ievēlēti deputāti, bet kopskaitā viņu nav pat simts», skaidro A. Cimdars.
«Šobrīd plusus liek pārdomāti, bet svītrošana iet uz nebēdu. Jāatceras, ka svītrojumus liek partijas atbalstītāji, nevis pretinieki. Pieņemu, ka svītrojums varētu būt signāls izsvītrotajām personām aktīvāk meklēt atbalstītājus tieši savas partijas vēlētāju vidū. Mana personīgā pārliecība ir tāda, ka pozitīvais vērtējums ir tas, kas nosaka parlamenta sastāvu, bet svītrojumi nosaka pārkārtotā saraksta lejasgalu, kas tāpat netiek ievēlēts. Teju desmit gadu atpakaļ tīri pragmatiski mēģināju aicināt uz diskusiju par atteikšanos no svītrojumiem kā tādiem, bet toreiz man uzbruka gan politiķi, gan mediju pārstāvji,» atceras A. Cimdars.