No Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotajiem materiāliem var secināt, ka finansējums paredzēts no mērķdotācijas pašvaldības autoceļiem un ielām. Zaļās gaismas došana pārejai ir politiķu rokās, vispirms balsojot šīsdienas Satiksmes un transporta komitejas sēdē, bet vēlāk arī domes sēdē. Sagatavotajos dokumentos nav minēts pārejas ierīkošanas ierosinātājs. Komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks skaidro, ka tieši šogad iedzīvotāji sūdzoties salīdzinoši vairāk, pat masveidīgi, tāpēc arī pieņemts lēmums rast risinājumu. «Noliekot automašīnu stāvvietā, normāli šķērsot brauktuvi nav iespējams. Pāreja ir vitāli nepieciešama,» izteicās V. Baraņņiks, piebilstot, ka nākotnē šeit plānota rekonstrukcija, izveidojot regulējamu krustojumu, taču tā ierīkošana prasa lielākus līdzekļus, tāpēc pagaidām nav iekļauta domes plānos.
Rīgas domei nav pienākuma pārejas ierīkošanu saskaņot ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD), apliecināja direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa. «CSDD neiebilst pret šādu pagaidu risinājumu, kas ļautu gājējiem pārvietoties no vecpilsētas uz Akmens tiltu. Taču, mūsuprāt, tas ir pagaidu risinājums ar gājēju salu starp braukšanas joslām. Noteikti ir jārēķinās, ka šajā vietā palēnināsies auto plūsma, jo ir jāparedz ātruma ierobežojumi,» brīdina I. Bērziņa, norādot, ka nākotnē pašvaldībai vajadzētu domāt par gājēju tuneļa izbūvi, līdzīgi kā tas ir otrā tilta pusē. V. Baraņņiks atzīst, ka tunelis, protams, būtu drošākais variants, tomēr tā izbūvi šai vietā nesola, norādot, ka tas neatrisinātu situāciju ar stāvvietas klientiem, turklāt būtu ļoti dārgs risinājums. Kā zināms, gājēju tunelis zem 11. novembra krastmalas ir otrā Akmens tilta pusē, bet tā izmantošana stāvo nobrauktuvju dēļ ir problemātiska gājējiem ar bērnu ratiņiem un divriteņiem, nerunājot par cilvēkiem ratiņkrēslos, kas to nevar izmantot vispār.
«Jau sen bija laiks kaut ko darīt, jo šķērsot ielu bez dzīvības apdraudējuma šajā vietā nevar,» uzskata Latvijas Automotobiedrības (LAMB) prezidents Juris Zvirbulis (Vienotība). Viņš gan šaubās, vai neregulējams krustojums ir labākais risinājums, jo gājējiem nākas šķērsot vairākas joslas. Taču, ja brauktuvi sašaurinātu, veidotos milzīgi korķi. «Šāda pāreja īsti neatbildīs drošības prasībām, bet tāda tā nebūs vienīgā Rīgā,» uzskata J. Zvirbulis. Viņaprāt, pagaidām šai vietā izvēle ir starp sliktu un vēl sliktāku situāciju, un viņš pats cenšoties savu auto novietot tuvāk Prezidenta pilij, nevis Akmens tiltam. V. Baraņņiks norāda, ka patiešām noteikumi atļauj ierīkot neregulējamu pāreju tikai tad, ja ielai ir viena josla katrā virzienā, tāpēc brauktuves vidū izveidos saliņu, kam paredzēti tāmē uzrādītie gumijas elementi.