Priekšnoteikums šāda žoga būvniecībai ir ES finansējums, tāpēc šo jautājumu Lietuva kā prezidējošā valsts virzīs izskatīšanai Eiropas Komisijā. Ja būvē žogu, tas ir jādara gar visu ES ārējo robežu no Igaunijas līdz Polijas dienvidiem, Dienai paskaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Māris Balodis, kurš saskata to kā risinājumu aizturēt mežacūkas, kas varētu kļūt par šīs slimības pārnēsātājām. Savukārt, piemēram, putni šo slimību nepārnēsā. Līdzīgs žogs ir uzcelts Turcijas - Bulgārijas robežā mutes un nagu sērgas ierobežošanai. Tas gan nozīmē, ka Baltkrievijas, Krievijas un Latvijas dzīvnieku populācijas būs atšķirtas uz daudziem gadiem un nebūtu iespējama, piemēram, lāču migrācija. Zīdītāju eksperts Viesturs Vintulis norāda, ka šāds žogs pasliktinātu dzīvnieku populācijas valstī, to genofondu, tāpēc šāda ideja nebūtu atbalstāma. Cilvēkiem šī slimība nav bīstama, bet cūkām vairumā gadījumu ir letāla. Kad varētu tikt izlemts jautājums par žogu, vēl nav zināms.
Āfrikas cūku mēris ir grūti apkarojama slimība, Portugālei un Spānijai savulaik vajadzēja 30 gadu, lai no tās atbrīvotos, savukārt Krievijā šī slimība, kas sakās pirms 5-6 gadiem Kaukāza reģionā, turpina izplatīties uz ziemeļiem un rietumiem, norādīja PVD ģenerāldirektors, bet Itālijai Sardīnijas salā tā arī nav izdevies to apkarot.
Āfrikas cūku mēris konstatēts Krievijā un Baltkrievijā, tostarp Pleskavas apgabalā - aptuveni 100 kilometru no Latvijas robežas, kā arī Grodņas apgabalā 40 kilometru no Lietuvas robežas. Tāpēc pašlaik Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežā ir pastiprināta kontrole, dezinfekcijas pasākumi, pārbaudīta tiek arī personīgā bagāža, bet visus dzīvnieku izcelsmes produktus atņem un iznīcina, turklāt par to ievešanu var arī administratīvi sodīt. Arī dzīvnieku novietnes pierobežā PVD uzrauga, bet no nomedītajām mežacūkām ņem asins paraugus. Āfrikas cūku mēra apkarošanas pasākumiem piešķirts valsts finansējums 152 tūkstoši latu. M. Balodis uzskata, ka būtu nepieciešama arī stacionāro dezinfekcijas būvju veidošana uz robežas, jo ziemā būtu nepieciešams veikt automašīnu dezinfekciju apsildāmos angāros, kas arī varētu izmaksāt vairākus miljonus latu, jo viena izveidošanai nepieciešami 300-500 000 latu. Šim nolūkam arī varētu tikt izmantots ES finansējums.
Ja Āfrikas cūku mēris nonāktu līdz Latvijai, tas radītu ievērojamus zaudējumus cūku audzēšanas nozarei, jo tas nozīmētu eksporta ierobežojumus, bet saimniecībās, kurās konstatētu šo slimību, būtu vajadzīgs iznīcināt visas cūkas, tiktu noteikts dzīvnieku pārvietošanas aizliegums. Vienīgais risinājums, kā apkarot šo slimību meža dzīvnieku vidū, ir dramatiska to skaita samazināšana, uzskata M. Balodis, jo vakcīnas pret šo slimību nav.
Lauksaimniecības datu centra datu bāzē ir reģistrēti 4110 cūku ganāmpulki, Dienai pastāstīja PVD pārstāve Ilze Meistere. Kopā Latvijā šā gada 1. janvārī turēja 313 291 cūku. Dzīvnieku īpašnieki ir aicināti turēt cūkas iekštelpās, neiet novietnēs ar medību drānām, nelaist tajās svešus cilvēkus, kā arī ziņot veterinārārstiem par slimiem dzīvniekiem.