Vārdi ir sausi, lai raksturotu šo brīnišķīgo, vitālo un dzirkstošo cilvēku. Viņš bija MĀKSLINIEKS gan dzīvē, gan darbā. Patiesi mīlēts un cienīts. Katrs gribēja būt viņa tuvumā, jo Dailis prata būt sabiedrības dvēsele, prata pārvarēt likstas, ar savu asprātību līdzēja arī citiem tikt tām pāri un dāsni dāvāja savu labestīgo enerģiju.
Par visu vairāk viņš mīlēja gleznot, kā pats teica - mālēt bildes. Tās veidotas spēcīgiem triepieniem, ar graciozām faktūrām, nebaidoties no spilgtām krāsām un kontrastiem. No viņa bildēm dveš svaigums un enerģija. Kopš 1958. gada regulāri piedalījies mākslas izstādēs. Rīkojis neskaitāmas personālizstādes, dodot cilvēkiem krāsu prieku.
Dailis Rožlapa dzimis Rīgā, absolvējis J. Rozentāla Mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņš veidojis skatuvisko ietērpu vairāk nekā 50 teātra izrādēm Jaunatnes, Operas un baleta un dramatiskajos teātros Rīgā, Liepājā un Lietuvā.
Filmu mākslinieka karjeru sācis kā grima mākslinieks filmās Pēc vētras (1956), Zvejnieka dēls (1957) un Rita (1957). 1972. gadā Rožlapu uzaicināja strādāt Rīgas kinostudijā par mākslinieku inscenētāju - sākot ar filmu Vella kalpi vella dzirnavās (1972, režisors Aleksandrs Leimanis). Daiļa Rožlapas kontā ir ap 20 mākslas un animācijas filmu, kas kļuvušas par Latvijas kultūras pamatvērtībām. To skaitā Pūt vējiņi! (1973, režisors Gunārs Piesis), Robina Huda bultas (1975, režisors Sergejs Tarasovs), Īsa pamācība mīlēšanā (1982, režisors Imants Krenbergs), Dubultnieks (1986, režisors Rihards Pīks), Aija (1987, režisors Varis Brasla).
Katram darbam atrasta vizuālā stila atslēga, asprātīgs telpiskais risinājums - ritms, koloristika, faktūras un ekspresija mērķtiecīgi strādā tēlu un filmas dramaturģijas atklāsmei. Notikums bija katras filmas dekorāciju skices. Tām patstāvīga mākslinieciskā vērtība, tāpēc gūta atzinība scenogrāfijas izstādēs.
Dailis Rožlapa dodas mālēt Aizsaules mākoņu jūras un pļavas. Mums paliks viņa filmas, gleznas un gaišā piemiņā viņā spilgtā personība, viņa humora pilnie stāsti un operu āriju dziedājumi, kurām visus vārdus Dailis zināja no galvas.
Lai gaišs un viegls ir Aizsaules ceļš!
Izvadīšana 4. septembrī plkst. 13 Rīgas krematorijā.
Izsakot visdziļāko līdzjūtību piederīgajiem, draugiem un kolēģiem - Latvijas Kinematogrāfistu savienība