Šis piemērs raksturo situāciju lielā daļā slēgto skolu, kas nereti pašlaik stāv tukšas, jo gada laikā vēl nav izdevies rast tām izmantojumu, taču dažām pašvaldībām jau ir pavisam konkrēti plāni.
«Katrs meklē risinājumu un tikmēr sedz uzturēšanu,» par to, kā pašvaldības izmanto likvidēto skolu ēkas, izsakās Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Plāni esot dažādi - dažas pašvaldības ēkas iznomājot sabiedriskajām organizācijām, citas šajās ēkās veidojot, piemēram, sociālās aprūpes centrus. Problēma esot tā, ka mazo skoliņu ēkas grūti pielāgot citiem mērķiem, jo lielākoties tās celtas kā skolas. Daudzām skolu ēkām ir arī vēsturiska nozīme - tās atrodas piļu un muižu ēkās. Piemēram, slēgtās Zalves pamatskolas ēkā kādreiz bijusi grāfa Šuvalova medību pils.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) norāda, ka viņas vadītā ministrija nav apkopojusi informāciju par to, kas notiek ar slēgto skolu ēkām. Tomēr, tā kā pašvaldības neesot ministrei sūdzējušās par problēmām tās izmantot, tas, viņasprāt, liecina, ka tās tomēr zina, ko ar šīm ēkām darīt. Viņa nenoliedz, ka spiedīgie finansiālie apstākļi pašvaldībām traucējot pārveidot skolas, taču vairākas pašvaldības Dienai atzīst, ka šim mērķim cenšas piesaistīt Eiropas naudu.
Iespējamus ceļus, kā pašvaldības varētu izmantot slēgto vai uz slēgšanas robežas esošo skolu ēkas, iezīmē Sorosa fonda - Latvija (SFL) projekts Pārmaiņu iespēja skolām, kā ietvaros 53 mazajām skolām bija iespēja iegūt finansējumu to pārveidei par daudzfunkcionāliem centriem. SFL informē, ka vairākas skolas esot naudu izmantojušas, lai piedāvātu, piemēram, mājturības, tehnoloģiju un amatu mācības programmas, Rugāju vidusskolā piedāvā arī dīdžeju apmācības programmu. Skolas pirmspensijas vecuma cilvēkiem piedāvājot datorkursus un angļu valodas kursus, atsevišķas mācību iestādes padomājušas par pašiem mazākajiem, piemēram, Saldus novadā viņiem iespējams apmeklēt «knēveļu skoliņu».