Nesen simboliskais stūres rats līdz ar dažiem citiem Valērija Kargina un Viktora Krasovicka «valdīšanas» laika atribūtiem nokļuva zem izsoles āmura. Diemžēl šī simbola pašreizējais īpašnieks nav zināms; stūres rats lieti noderētu kā ceļojošs apbalvojums. To varētu pasniegt par ekonomiski tuvredzīgu rīcību vai izteikumiem. Šķiet, šogad labākus kandidātus par jaunizveidotās formulas (AŠ)2 elementiem tam neatrast. Viņi to ir pelnījuši par pagājušajā nedēļā Daugavpilī paustajām atziņām, ka Latvijai jāmeklē iespējas pārfinansēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) izsniegto aizdevumu, jo vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem liedzot valdībai iespēju patstāvīgi pieņemt lēmumus.
Maz ticams, ka šie demagogi nesaprot, ko paši runā, proti, ka A. Šķēle būtībā piedāvā palielināt valsts parādu. Tieši tas notiktu, pārfinansējot SVF un EK izsniegto aizdevumu - tā atmaksāšanai nepieciešamos līdzekļus nāktos aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, bet par šiem līdzekļiem maksājamās procentu likmes noteikti būtu krietni augstākas nekā tās, kas tiek maksātas SVF un EK. Latvijas valsts kredītreitingi jeb, precīzāk, to nākotnes novērtējums pēdējos mēnešos ir tikai nedaudz uzlabojies. Vairākums ekspertu sliecas domāt, ka turpmāki kredītreitinga uzlabojumi gaidāmi tikai pēc Saeimas vēlēšanām un lielā mērā ir atkarīgi no to iznākuma. Ja vēlēšanās uzvaru gūs populistiski demagogi, kam labpatīk klāstīt, ka Latvijai ir jāpārskata vienošanās ar SVF un EK, uz kredītreitingu uzlabojumiem nāksies pagaidīt.
Atbildīgās institūcijas jau vērsušās pie aizdevējiem ar lūgumu vēl neizmantoto starptautiskā aizdevuma daļu aptuveni 3,5 miljardu eiro apmērā pārveidot par kredītlīniju, kas tiks izmantota tikai nepieciešamības gadījumā. Arī dati par valsts budžeta ieņēmumiem liecina par pozitīvām tendencēm. Tādēļ demagoģija par nepieciešamību atbrīvoties no aizdevēju «jūga» vēl jo vairāk izskatās pēc prasta populisma.