Pirms dažām dienām tviterī uzplaiksnīja zīmīga īsziņu apmaiņa starp Latvijas premjeru un Rīgas domes priekšsēdi - abi strīdējās, kurš lielāks demogrāfijas prioritātes aizstāvis. Iesāka Nils Ušakovs, pārmetot Dombrovskim, ka tas uzdāvinājis 30 miljonus latu tirgotājiem, samazinot PVN, kamēr cenas tomēr neesot samazinātas, bet 23 miljonu latu auklītēm bērnudārzos viņam vairs nav. Nobeigumā Ušakovs rezumē - melis. Savukārt Valdis Dombrovskis nepalika atbildi parādā un uzskaitīja savus ieplānotos labos darbus - bērnu pieskatīšanas pabalsts, māmiņalgu dubultošana un citi pasākumi ģimenēm palīdzēs, un būtu labāk, ja ģimenes atbalstītu arī pašvaldība. Izpalika vien atbildes rezumējums ar kāda sulīgāka epiteta veltījumu oponentam.
Rīgas dome savā portālā ir pieradusi kritizēt savus politiskos oponentus, tā arī šoreiz Ušakovs izklāsta sīkāk savu viedokli par Vienotības rīcību, vispirms solot bērnudārzu audzinātāju algām 23 miljonus pašvaldībām, bet nesen to nomainot ar 3,8 miljoniem latu bērnu pieskatīšanas pabalstiem strādājošiem vecākiem, kas netiek bērnudārzā. Rīgas domes vadītājs secina, ka «Vienotībai demogrāfija nav nekāda prioritāte, bet tirgotāji viņiem ir svarīgāki». Daļēji var piekrist - ja iepriekšējo pusgadu valdība sevi slavēja, ka milzīga nauda - 23 miljoni - tiks novirzīta demogrāfijas svarīgākās problēmas - bērnudārzu rindu - likvidācijai, tad tagad izrādās, ka tas viss tiek reducēts uz 3,8 miljoniem latu, sākot ar nākamā gada septembri un atbalstot tikai tos vecākus, kuru bērni ir vecumā no viena līdz diviem gadiem. Toties tirgotāji diez vai ir bijuši valdības slēptā prioritāte, kam dāvināt lieko 1% no PVN, - tā drīzāk ir bijusi tikai un vienīgi bailes no inflācijas rādītāja, kas varētu pārsniegt eiro ieviešanas kritērijus.
Sacensība starp Ušakovu un Dombrovski demogrāfijas atbalstīšanā būtu ļoti atbalstāma - nenoliedzamas ieguvējas būs ģimenes ar bērniem. Taču svarīgi būtu mērīt nevis ieguldītos miljonus, bet reālu dzimstības uzlabojumu - kaut vai neliels 10 - 20% pieaugums jau radītu cerību uz Latvijas nākotni ar latviešiem. Tiešām žēl, ka dzimstības un re-emigrācijas rādītāji nav iekļauti Māstrihtas kritērijos, jo tikai tad mūsu politiķi sāktu patiesi risināt šo problēmu. Ja ES birokrātiem būtu ienācis prātā, cik ļoti kāda valdība ir spējīga ignorēt savas tautas ataudzi un masveida emigrāciju, tad tādi varbūt tiktu apsvērti. Visās citās valstīs fiskāli atbildīga politika tiek vairāk vai mazāk līdzsvarota ar atbildību savas tautas un valsts nākotnes priekšā.
Valdībai ar demogrāfijas prioritātes īstenošanu tiešām neiet viegli - tam neesot naudas. Būtībā šāda pieklājīga atbilde par naudas trūkumu ir dodama visām tām iniciatīvām, kas nav valdības politiskā prioritāte un ko tā nevēlas atbalstīt. Tajā pašā laikā valdībai pietiek naudas daudzām citām lietām - nepavisam tik «prioritārām» kā demogrāfija. Dažas dienas agrāk Saeima bez lielām domstarpībām konceptuāli atbalstīja valdības sagatavotos budžeta grozījumus 70 miljonu latu apmērā. Palasot, ko visu valdība ir atradusi par svarīgāku nekā demogrāfijas situācijas normalizēšana, paliek savāda sajūta. 20,6 miljoni ceļu būvei un 19,5 miljoni veselības finansējumam. Lielas summas atvēlētas gan kultūrai, gan radio un televīzijai, gan komunālo parādu segšanai. Atbalstīto lietu saraksts ir garš, un to noslēdz politiķu īpašā prioritāte - Saeimas deputātu ērtību uzlabošana, kam paredzēti 1,656 miljoni vēl vienas ēkas pirkšanai. Izrādās Saeimai, kas jau izpletusies pa vairākām ēkām, ir absolūti nepieciešams vēl viens nams - un tā ir patiesi daudz svarīgāka valsts prioritāte nekā kaut kādas jaunās māmiņas ar saviem valstij nevajadzīgajiem bērniem. Kopumā valsts īpašajai prioritātei - demogrāfijai - no 70 miljoniem ir ticis varbūt tikai viens miljoniņš, lai izdaudzinātā «Mātes un bērna veselības programma» nepaliktu pavisam bez seguma, valdība ir tai atvēlējusi vismazāko summu. Vairāk nevarot - jo «nedrīkstam aizmirst krīzes mācības un ļauties trekno gadu kārdinājumam spiest gāzi grīdā». Visu citu lietu finansēšanai valdībai krīzes mācības ik pa brīdim aizmirstas, tikai attiecībā pret demogrāfiju gan tā stāv prātā nelokāmi. Diemžēl latviešu straujo izmiršanu ir iespējams apturēt tikai ar strauju demogrāfiskās politikas uzrāvienu. Taču ar to pieticīgo miljoniņu vai desmit miljoniem kaut kad nākamos gados pietiks vien tik, kā cerēt uz turpmāko dzimstības stagnāciju, bet ne dubultošanos, kas ir nepieciešama, lai mūsu valstij pēc pāris paaudzēm būtu mūsu bērnu un mazbērnu vairākums.
Rīgas dome vairākus svarīgus demogrāfijas atbalsta soļus ir jau spērusi, un tie stājas spēkā, kamēr valdība plāno sākt rīkoties pēc gada vai diviem. Ir nepatīkami atzīt, taču, objektīvi ņemot, Rīgas dome pēdējā gadā ir paveikusi vairāk jauno ģimeņu atbalstam nekā jebkura iepriekšējā domes vadība. Rīdzinieki jau sāk pierast pie 90 latu līdzmaksājuma tām ģimenēm, kas, netiekot pašvaldības bērnudārzā, izvēlas sūtīt uz privāto dārziņu, kas nenoliedzami samazina rindas. Bet no šī gada 1. septembra visu klašu skolēni varēs braukt par brīvu uz skolu vai pulciņiem. Šāds atvieglojums ir vērtējams vairāku desmitu latu vērtībā, ko ietaupīs tūkstošiem rīdzinieku ģimeņu. Fiskāli atbildīgie, bet demogrāfiski bezatbildīgie Vienotības politiķi te iebilst - Rīgas dome dzīvojot pāri saviem līdzekļiem. Varbūt, ka tā ir, - taču ir starpība, vai līdzekļi ir pārtērēti milzīgām jaunceltnēm, ceļiem un politiķu ērtībām, vai deficīts radies, ieguldot jaunajās ģimenēs. Mūsu valdošajiem politiķiem joprojām ir tikai viena vienīga prioritāte - eiro ieviešana, un, lai to sasniegtu, tiek upurēts viss pārējais, kaut vai tā būtu tautas ataudze un nākotnes Latvija!