Iepriekš skolu slēgšanas bums galvenokārt attiecās uz pamatskolām, bet nu demogrāfiskā bedre pakāpeniski pārceļas uz vidusskolām. Nākamajos trijos gados vidusskolēnu skaits varētu sarukt aptuveni par 10 tūkstošiem, tas nozīmē, ka šajā līmenī gaidāmas nākamās pārmaiņas. Pirmie signāli, kas par to liecina, jau izskan.
Nevāc citu bērnus
Dzērbenes vidusskolas 12. klases skolēnu Andreju Čipriču sastopam būcenī, ko nezinātājs pat nevarētu atrast. Tur viņš nolīdis, lai vienatnē pie datora varētu rakstīt projektu. Andrejs stāsta, ka ikdienā viņa klasē ir tikai trīs skolēni, vēl vairāki - neklātienes nodaļā. Lielākoties stundas arī skaitliski nelielajai klasei notiekot atsevišķi, izņēmums esot, piemēram, sports, kur apvienotas vairākas klases. Andrejs zina arī, ko nozīmē mācīties lielākā klasē, jo pirmo semestri 10. klasē viņš mācījās Priekuļu vidusskolā, tur šķitis, ka skolēnu klasē ir par daudz, jo skolotāji neesot varējuši visiem pievērst pienācīgu uzmanību. Dzērbenes vidusskolā puisis atgriezās, jo mācības Priekuļos bija pārāk dārgs prieks: par braucienu uz Priekuļiem un atpakaļ, kā arī par pusdienām dienā kopā nācās iztērēt trīs četrus latus. Vēl esot iespēja braukt mācīties uz Vecpiebalgas vidusskolu, jo ceļš tiktu apmaksāts, bet Andrejs atzīst, ka priekšroku dod mācībām Dzērbenē.
Dzērbenes vidusskola ir viena no daudzajām demogrāfiskās situācijas ķīlniecēm. «Nedzimst, nedzimst tie bērni,» nosaka skolas direktore Marija Grīnberga. Perspektīva šajā ziņā nebūt neesot rožaina, jo patlaban 171 pagasta iedzīvotājs esot ārzemēs, tā ir liela daļa, ja ņem vērā, ka pagastā darbaspējīgo cilvēku esot apmēram 600. Ar ko skola varētu pievilināt bērnus? Direktore ieslīgst nelielās pārdomās. Laba sporta zāle varētu pievilināt, bet tādas skolai nav, «ar datoriem nepārsteigsi», saka M. Grīnberga. Viņa arī norāda, ka nebraukā uz citiem pagastiem un necenšas «vākt» bērnus, jo tas šķiet neētiski.
Skaļi protesti
Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) Dienai atturas minēt, kāda vidusskola būtu uzskatāma par mazu, un «to arī nevajadzētu noteikt». Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics norāda: pašreizējā «nauda seko skolēnam» finansēšanas mehānismā ir iekodēts, ka vidusskola pati sevi atmaksā, ja tajā mācās 250-300 skolēnu. IZM dati liecina, ka tādu vidusskolu ir teju 80, piecās skolās pat nav vairāk kā 100 skolēnu.
Ņemot vērā, ka pašvaldībām par skolu slēgšanu vai reorganizāciju ir jāpaziņo pusgadu iepriekš, visām pārmaiņām, kas attiecas uz nākamo mācību gadu, jābūt zināmām jau līdz marta sākumam. Tieši tāpēc šajā laikā pašvaldības aktīvi rosās, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājas Ingrīdas Mikiško teiktā. Līdz šim IZM jau akceptējusi trīs pašvaldību pieteiktos skolu reorganizācijas plānus - divos gadījumos sapludināta pamatskola ar vidusskolu, trešajā gadījumā Vandzenes vidusskola reorganizēta par pamatskolu. Tomēr gan I. Mikiško, gan Dienas aptaujāto pašvaldību pārstāvju teiktais liecina, ka pārmaiņas vēl būs. Piemēram, Ogres novada Izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte stāsta, ka šis jautājums pašvaldībā pašlaik ir ļoti aktuāls. Pašlaik sāpīgākais un asākais diskusiju punkts esot Taurupes vidusskolas likteņa izšķiršana, kurā, pēc IZM datiem, ir 83 skolēni. Esot skaidrs, ka tā nākotnē nebūs vidusskola, bet jautājums esot, vai no tās atteikties pakāpeniski, neuzņemot 10. klasi un 11. un 12. klasei ļaujot pabeigt mācības Taurupē, vai arī finansiāli spiedīgajā situācijā uzreiz atteikties no vidusskolas klasēm un, iespējams, pat reorganizēt skolu par filiāli, kurā māca tikai mazās klases. Daugavpils novada Izglītības pārvaldes vadītāja Irēna Bulaša stāsta, ka viņas pašvaldībā lēmumu par vidusskolu reorganizāciju par pamatskolām vēl nebūs, taču divās vidusskolās netikšot uzņemta 10. klase, tas nozīmē, ka tās par pamatskolām pārtaps pakāpeniski. Reorganizācija skars atsevišķas vidusskolas arī galvaspilsētā, tomēr no atbildīgās domes komitejas vadītājas Eiženijas Aldermanes (LPP/LC) teiktā izriet, ka vēl 25 Rīgas skolas ir «kritiskajā zonā» un tām nozvanīts brīdinājuma zvaniņš. Proti, līdz rudenim šīm skolām ir jāizstrādā attīstības modelis. Skolām tikšot dots laiks līdz 2013. gada beigām pierādīt, ka tās var attīstīties un turpināt darbu. Iespējas, kā attīstīties, esot dažādas - ne tikai izglītības saturiskais piedāvājums, bet arī, piemēram, interešu izglītība, sports.
Neskaidrs esot jautājums par Jūrmalas skolu likteni, jo tur jau tagad ir vāji piepildītas vidusskolas. «Mums trūkst bērnu tāpat kā visiem,» norāda pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Aīda Paipare. Viņas vadītā nodaļa jau izteikusi priekšlikumus, kuru īstenošana skartu pilsētas vidusskolas, nākamais vārds būtu jāsaka politiķiem, tomēr tie, saskārušies ar skaļiem protestiem, sāpīgos lēmumus nepieņemot.
Skaļi protesti bijuši pret Limbažu novada pašvaldības plāniem, jo tie vissāpīgāk skars Limbažu 3. vidusskolu, kas, pēc IZM datiem, turklāt ir lielākā pilsētas vidusskola. Tai tiks pievienota Limbažu 2. vidusskola un vakarskola, izveidojot Limbažu pilsētas vidusskolu, kurā mācītos skolēni tikai no 7. līdz 12. klasei. Jau publiski izskanējis, ka Limbažu 3. vidusskola notiekošajā redz draudus savai pastāvēšanai, taču, kā stāsta pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova, deputāti pārmaiņas ir akceptējuši un tagad jau notiek darbs, lai tās ieviestu dzīvē.
Jāmaina domāšana
I. Mikiško norāda, ka daudzviet reformas ir pamatotas, jo esot arī vidusskolas, kurās neesot pat 10. vai 11. klases. Gan R. Broks, gan M. Gruškevics neprognozē kardinālas vidusskolu skaita izmaiņas nākamajā mācību gadā, jo demogrāfiskā bedre tuvojas pakāpeniski un tā pienākšot pēc trim gadiem. Turklāt, kā norāda M. Gruškevics, «nedrīkstam strēbt karstu», jo dati liecina, ka 2025. gadā bērnu skaits atjaunosies 2005. gada līmenī. R. Broks uzskata, ka jāmaina domāšana. Piemēram, Lielbritānijā esot uzskats, ka skolai jābūt noslogotai nepārtraukti. Pēc tam, kad beigušās stundas, «skola ir tā vieta, kur tiek piedāvāti dažādi izglītības pakalpojumi apkārtējās kopienas iedzīvotājiem». «Ja arī Latvijā domāšana par to, ka skolu vajag noslogot, aizietu, atrisinātos arī jautājums, ko ar skolu darīt pēc trim gadiem,» norāda ministrs.
Dažas pazīmes liecina, ka domāšanas maiņa jau sāk notikt. M. Grīnberga norāda, ka viņas vadītās skolas skolotāji pašlaik ģenerē idejas un arī apsver, ko katrs var piedāvāt gan formālajā, gan neformālajā izglītībā. Varianti esot vairāki, piemēram, informātika, valodas, rokdarbi. Esot pat ideja, kā panākt apkārtnes iedzīvotāju pieprasījumu pēc šīm nodarbībām - proti, esot iespēja sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Dažām skolām atspēriena punkts bija jau Sorosa fonda - Latvija iniciatīva, kuras ietvaros tās ieguva finansējumu, lai veidotu skolas par daudzfunkcionāliem centriem. Tagad gan finansējums šai aktivitātei ir beidzies, taču, kā norāda I. Bulaša, piemēram, viņas pašvaldībā tikšot spriests, vai neiedalīt papildu naudu tām skolām, kas iesaistījās projektā, lai tās varētu turpināt iesākto.