Sestdien manā un daudzās ģimenēs bija svētki. Svinējām vidējā dēla ģimnāzijas izlaidumu. Divpadsmit gados visiem bijis daudz rūpju, pārdzīvojumu, sarunu par izglītību, mācīšanos. Varbūt par maz esam priecājušies par veiksmēm un sasniegumiem, vairāk uzsverot to, ko varēja darīt ar lielāku atdevi. Vienlaikus sveica četras «izglītojamo» klases. Aktu zāle nespēja ietilpināt visus uz beidzamo parādi sanākušos. Ar prieku noskatījos uz izskatīgajām jaunajām sievietēm un staltajiem jaunajiem vīriešiem, kas droši un atbrīvoti svinēja «neatkarības dienu». Un kādi tērpi! Akcents bija likts uz sievišķīgajām formām. Puiši bija diezgan klasiski, atsevišķi alternatīvi uzsvari kā sarkanas kedas vai dredi liecināja par nepakļaušanos pieņemtām tradīcijām. Vērojot liecību, diplomu un atzinību saņemšanu, tēlu līmenī atpazinu sabiedrībā zināmus cilvēkus. Viens puisis līdzinājās Vestardam Šimkum, cits Einaram Repšem, meitene - Baibai Sipeniecei, varbūt kādā atpazinu sevi. Viņi tiešām svinēja. Tā bija viņu pēdējā izrāde šajā skolā. Salīdzinot ar manu un vecākā dēla vidusskolas izlaidumu, nebija nevienas viesmākslinieku uzstāšanās. Visi priekšnesumi bija pašu radīti, patiesi un sirsnīgi.
Lielai daļai no beidzējiem jau ir deviņpadsmit, dažam pat divdesmit. Es beidzu vidusskolu astoņpadsmit gados, apgūstot skolas zināšanas vienpadsmit gadus, mani krievu vienaudži - desmit. Viduslaikos jaunie vīrieši sešpadsmit septiņpadsmit gadu vecumā jau valkāja bruņas un piedalījās cīņās, meitenes kļuva par mātēm. Šogad Cēsu 2. vidusskolā atklāta māmiņu istaba, kurā skolnieces, kurām jau ir mazuļi, var tos atstāt pa dienu uz mācību laiku pieskatīšanā. Tie vairs nav bērni. Indivīda attīstība notiek aizvien straujāk, jaunie spēj daudz vairāk, un Latvijas sabiedrībai viņi ir vajadzīgi ātrāk. Mēs strauji novecojam fiziski, iespējams, mums arī lieti noderētu jauno idejas un redzējums. Arī sabiedriski politiskais process iegūtu, jo viņiem nav postpadomju tradīciju pieredzes.
Četri no beidzējiem saņēma Ministru prezidenta un vairākus citus suminājumus. Šie un daudzi citi ar īpašām gara dāvanām apveltīti jaunie cilvēki vismaz pēdējo gadu skolā garlaikojas un tikai «paaugstina» klases līmeni. Francijā spējīgākos veicina beigt skolu ātrāk. Arī mums savi talanti jālolo un jāpalīdz visiem jaunajiem progresēt ātrāk.