Atbalsts ģimenēm
Viens no šā gada jaunumiem - brīvpusdienas no valsts budžeta arī 3. klases skolēniem. Kā Dienai norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), šim mērķim šogad paredzētais finansējums ir 11 679 100 eiro. Līdz šim valsts apmaksātas brīvpusdienas saņēma 1. un 2. klases skolēni. Visā Latvijā gan situācija nav vienāda. Piemēram, Madonas novada skolās brīvpusdienas nodrošinātas visiem skolēniem līdz pat vidusskolas beigām. Šāds lēmums pieņemts gan kā atbalsts ģimenēm, gan skolēnu piesaistei no blakus pašvaldībām. Arī lēmums no valsts budžeta nodrošināt brīvpusdienas 3. klases skolēniem pieņemts, lai atbalstītu ģimenes, veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. Demogrāfijas lietu padomē plānots izskatīt arī iespēju nodrošināt bezmaksas pusdienas visiem skolēniem līdz 9. klasei vai pat visās vidusskolas klasēs.
Otrs jaunums ir svešvalodas apguve jau no 1. klases. Uz šādu mērķi IZM gājusi jau vairākus gadus, nemitīgi jautājumu atliekot naudas trūkuma dēļ. Tas, kura no Eiropas Savienības oficiāli noteiktajām valodām katrā konkrētajā skolā tiks mācīta, gan būs atkarīgs no vairākuma principa. Tas nozīmē - apgūstamā valoda tiks izvēlēta atbilstoši skolēnu vecāku vairākuma izvēlei. Savukārt otrās svešvalodas apguve, kā ierasts, sāksies 6. klasē. Dienas aptaujātie pirmklasnieku vecāki lielāku atbalstu izsaka tieši angļu valodas mācīšanai, norādot, ka to bērni sāk apgūt jau bērnudārzā, tāpēc jānodrošina pēctecība. Līdz šim nereti valodas apguvē bērniem bija divu gadu pārtraukums.
Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī skolēnu drošībai. Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča Dienai pastāstīja, ka dienests pirms izglītības iestādes reģistrācijas un programmu licences izsniegšanas pieprasīs būvvaldē atzinumu par ēkas un to telpu atbilstību drošības prasībām. Arī izskatot jebkādas sūdzības, vienlaikus tiks izvērtēta drošības noteikumu ievērošana izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
Šogad bez problēmām
Atšķirībā no iepriekšējā šis mācību gads iesācies daudz mierīgāk - gan runājot par mācību līdzekļu iegādi, gan pedagogu algām. Tā kā jau apmēram gadu ir spēkā likuma grozījumi par mācību līdzekļu iegādi, nosakot, ka vecākiem ir jāpērk tikai individuālie mācību piederumi, domstarpību šajā jautājumā vairs nav. Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa Dienai norādīja, ka šogad sūdzības vai jautājumi nav saņemti. Problēmas gan vēl varētu rasties septembrī, kad būs notikušas vecāku sapulces un tikšanās ar skolotājiem. Arī IKVD pārstāvis Maksims Platonovs Dienai atklāja, ka vasarā saņemtas vien divu vecāku sūdzības. Vienā jautājums bijis par mācību līdzekļu iegādi privātajā izglītības iestādē, savukārt otrā - par pašvaldības skolu. Neskaidrības brīžiem vēl ir par individuālajiem mācību piederumiem - skolas vadība nereti uzreiz pieņem lēmumu, ka tie jāiegādājas vecākiem, tomēr vispirms izglītības iestādei būtu jāizvērtē iespējas šīs lietas nopirkt no sava budžeta. Ja tas nav iespējams, lēmums, kādi piederumi nepieciešami, jāpieņem skolas padomē. Situācijās, kad vecāki objektīvu iemeslu dēļ tos nespēj iegādāties, skolai ir jāmeklē risinājums.
Lielāka skaidrība šogad ir arī pedagogiem par savu atalgojumu. Parasti algas apmēru skolotāji varēja uzzināt vien septembra beigās vai pat oktobrī, un šis ir pirmais mācību gads, kuru visi pedagogi sāk, zinot, cik naudas ieripos viņu maciņā. Kopējais finansējums mērķdotācijās pašvaldībām šogad ir 324,7 miljoni eiro. Atrisināts gan vēl nav jautājums par jaunu darba samaksas modeli, par kuru joprojām norit vien diskusijas, taču parādījušies vismaz aptuveni aprēķini.
Jāstrādā pie izmaiņām
Demogrāfiskā situācija gan šobrīd mudina ministrijas pārstāvjus domāt par skolu tīkla sakārtošanu. Tas arī būs uzdevums, pie kura intensīvāk būs jāsāk strādāt šogad. Pagājušā mācību gada sākumā Latvijā darbojās 294 vispārējās un speciālās dienas izglītības iestādes, kurās skolēnu skaits nepārsniedza 100 bērnu, rezultātā veidojot 36% no kopējā izglītības iestāžu skaita. Ministrija prognozē arī skolēnu skaita samazināšanos vidusskolas klasēs, jo, pieaugot profesionālo skolu prestižam, lielāka daļa skolēnu izvēlēsies vidusskolas posmā apgūt arī darba prasmes. Līdz ar to īpašs atbalsts plānots ģimnāziju stiprināšanai, bet vienlaikus varētu noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. Tas nozīmē, ka dažās vietās tās atvērt vairs nevarēs. Sākumskolas gan IZM sola neaiztikt, jo tām jābūt iespējami tuvu skolēnu dzīvesvietai.
Pagaidām par skolu tīkla optimizāciju domā tieši pašvaldības, kuras arī vienīgās var lemt par skolu reorganizāciju. Lielas izmaiņas gan vēl nav notikušas - šogad slēgtas ir četras izglītības iestādes, savukārt reorganizētas 13 skolu. Ministrijā sākts arī darbs pie profesionālo skolu nodošanas pašvaldībām. Vēl 2013. gada 1. janvārī ministrijas padotībā bija 38 profesionālās izglītības iestādes, savukārt šobrīd - 34. Tomēr darbs turpinās, un ministrijas pārziņā varētu palikt apmēram 20 profesionālo skolu.