Ne tikai viltus ierēdņi
Bieži dzirdams par gadījumiem, kad, uzdodoties par, piemēram, sociālā dienesta darbinieku, svešinieks iekļūst pensionāra dzīvoklī un viņu apzog. A. Blonskis brīdina, ka jāuzmanās ne tikai no svešiniekiem, bieži vien pāri darītāji ir pašu upuru radi vai draugi: «Pie naivākiem var aiziet kaut ko izspiest vai nočiept tā, lai cilvēks nesaprot, ka viņš ticis apkrāpts. Pie jaunajiem tādi neiet, jo tie šādus krāpniekus pasūtīs trīs mājas tālāk. Veci cilvēki mēdz būt ļoti labticīgi.» Kopš valsts atteikusies no pensijas piegādes mājās, to pārskaitot uz bankas kontu, vecākiem cilvēkiem nācies ciest arī no bankas karšu datu zagšanas. «Sanāk dzirdēt par gadījumiem, kad kādam večukam nauda no konta pazudusi. Painteresējos - izrādās, viņš, nevarēdams aiziet uz bankomātu pēc piecīša, kas katru dienu vajadzīgs, iedevis savu karti ar PIN kodu kaimiņu puikam, lai to piecīti atnes. Tas arī izdara, bet vēlāk izstāsta draugam, draugs - lielākam draugam, un nākamreiz, ejot pēc naudas, jau izņemts 500 latu,» brīdina pensionētais ģenerālis.
Arī Burtnieku novada sociālā dienesta vadītāja Aleksandra Ločmele aicina seniorus būt uzmanīgākiem. «Pensionāri jau grib par savējiem rūpēties, ir gatavi uzupurēties un no maizes vien dzīvot, tādēļ, tiklīdz saņem pensiju, tā radi klāt. Paši par to nemaz nesūdzas, drīzāk kaimiņi par viņiem satraucas,» atzīst sociālā darbiniece.
Laukos pagaidām drošāk
A. Ločmele gan piebilst, ka krāpnieku «no malas» līdz šim viņas novadā bijis maz: «Mūsu pensionāri nebūt nav bezpalīdzīgi, paši par sevi cenšas parūpēties.» Viņa stāsta situāciju no dzīves, kad, pateicoties krāpnieka iecerētās upures žiglajai domāšanai, krāpšana izgāzusies. Kādas kundzes mājas pagalmā ieripojis lepns džips, kura šoferis uzdevies par Zemes dienesta darbinieku un pieprasījis tūlīt parakstīt kādu dokumentu. Namsaimniece nav nobijusies un dokumentu sākusi lasīt - izrādās, tas bijis līgums, kuru parakstot viņa apliecinātu, ka ir pārdevusi savu māju. Kad kundzei aizrādījusi, ka neko pārdot negrasās, vīrietis sācis skaidrot, ka pārdot māju gribot viņas meita. Tomēr namsaimnieci nav izdevies samulsināt - viņa zinājusi, ka meita to varētu izdarīt pati bez jebkādiem mātes parakstiem, tādēļ «Zemes dienesta ierēdnim» nācies vien atkāpties. «Vienmēr iesakām, lai cilvēki neko neparaksta, jo krāpnieki jau ir ļoti radoši. Pirms tam vajag pārliecināties, vai paprasot kaimiņiem palīdzību, vai zvanot mums,» uzsver A. Ločmele.
Neatdot dokumentus!
Klasiskā uzdošanās par sociālo darbinieku biežāk notiek pilsētās. Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve Lita Brice skaidro: «Pēdējos gadījumos viltus sociālie darbinieki bija piesolījušies nokārtot pabalstus, aiziet uz dienestu, atnest naudu, protams, pazuda! Skumjākais, ka cilvēki viltvāržiem uztic dokumentus.» Viņa aicina vienmēr, pirms vērt vaļā durvis, noskaidrot, kāds ir negaidītā ciemiņa nāciena mērķis, aicināt kaimiņu piedalīties sarunā un tikai citu klātbūtnē ielaist mājās. «Ja viesis padzirdēs, ka saruna nebūs viens pret vienu un mērķis nebūs godprātīgs, viņš pats aizies.»
Savukārt Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes pārstāvji skaidro, ka krāpšana Latvijā aktualizējas periodiski, bet ne regulāri. Savulaik populāro gadījumu krāpšanas fabula, kad cilvēkam tiek paziņots, ka dēls vai meita izraisījis autoavāriju un tagad jāmaksā, lai nerastos problēmas ar policiju, jau plaši zināma. Maksa par likuma normu neievērošanu - nereģistrēt vai neprecīzi reģistrēt avāriju - ir pretlikumīga, un iesaistītās personas ir saucamas pie kriminālatbildības. Ja kāds ir saņēmis šādus zvanus, par to jāinformē policija. Vienlaikus varēs uzzināt, vai kāds no radiniekiem tiešām ir iekļuvis avārijā.»
Runājot par drošību no zagļiem, policija skaidro, ka tradicionālās drošības metodes, piemēram, dzelzs durvju ielikšana, darbojas labi: «Dzīvokļa pieskatīšanā iesakām iesaistīt arī uzticamus kaimiņus. Papildus var apdrošināt dzīvokli, protams, izvērtējot katra maksātspēju. Bet tie, kas dzīvo savrup no apdzīvotām vietām, var noslēgt līgumu ar Latvijas Samariešu apvienību, kur ir paredzēts pakalpojums «Drošības poga», kas ietver arī medicīnisko un sociālo palīdzību.» Ja nu tomēr nonāk līdz ļaunākajam, kāds mēģina aplaupīt, policija norāda, ka vienmēr vispirms jāizvērtē, kas dārgāks - manta un dokumenti vai dzīvība. «Protams, gadījumos, kad laupītājs ir tādā alkohola reibumā, ka nostāvēt var tikai, turoties pie laternas staba, un pats upuris relatīvi ir fiziski spēcīgāks, var mēģināt pretoties, bet citādi jācenšas pievērst garāmgājēju uzmanību.»