Tas būtu jājautā Dacei Ķezberei, kura mani izvirzīja. Bet no otras puses - man ir bijusi zināma pieredze gan kā priekšsēdētāja vietniecei, gan kā priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai. Ņemot vērā, ka šai padomei līdz reorganizācijai jāstrādā tikai gads un mēnesis, acīmredzot mani kolēģi nav uzskatījuši par lietderīgu mainīt padomes vadītāju, izvēlējušies pēctecību tam darbam, kāds bijis. Es pati arī uztveru, kas šis ir pārejas periods, cerot, ka nākamā gada februārī vienas vietā būs divas padomes - sabiedrisko mediju kapitāla daļu turētāja un elektronisko plašsaziņas līdzekļu regulatora kompetences būs nodalītas -, un ka šo pēdējo gadu nostrādāsim pietiekami intensīvi.
Jau ilgāku laiku strādājat padomē. Kas ir būtiskākais, kas paveikts?
Jāskatās no dažādām pusēm - kāda ietekme atstāta uz mediju vidi, kādi likumi sakārtoti, kādi lēmumi pieņemti par ļoti strīdīgo komercradio jautājumu. Ļoti daudzi labi darbi ir padarīti. Mums ir noregulēta frekvenču piešķiršanas kārtība, mums ir skaidrība par to, kā tiek rīkoti konkursi un kādi ir to rezultātu izvērtēšanas principi. Kas attiecas uz jomu, ko es pārzināju - komerctelevīzijām -, pēc mūsu iniciatīvas un pateicoties mūsu atbalstam, ir palielinājies bez maksas pieejamo komerctelevīziju skaits. Pēc tam, kad bezmaksas apraidi atstāja LNT un TV3, izdevās panākt attīstību šajā jomā. Man liels prieks par Rīga TV24, par Re:TV, tagad no jaunā gada klāt nāk arī Sportacentrs.com TV. Man šķiet, ka tas ir mediju vidē liels notikums, ja parādās jauni televīzijas kanāli, kas turklāt parāda strauju progresu, kā Rīga TV24.
Ir ļoti daudz darba ieguldīts starptautiskajos kontaktos, lai panāktu to, ka tiek ierobežota Latvijai naidīga satura retranslācija Krievijas kanālos, kas reģistrēti Eiropas Savienībā. Mums izveidojusies ļoti laba sadarbība gan ar Zviedrijas, gan Lielbritānijas regulatoriem, kā arī Eiropas Komisiju.
Bija kāds efekts tam, ka uz vairākiem mēnešiem liedzāt retranslēt Latvijā Rossija RTR kanālu?
Kopā ar lietuviešiem esam visas Eiropas Savienības līmenī aktualizējuši jautājumu par naidīgo propagandu - naida kurināšanu un mudināšanu uz karu. Esam gandarīti, ka esam uzklausīti, saprasti.
Vai šajā jautājumā paredzēti kādi tālākie soļi?
Te ir trīs jautājumi. Viena lieta ir par ietekmi - katrs cilvēks izvēlas pats, ko skatās un kas viņu ietekmē. Otrs jautājums ir par valsts pašcieņu - cik lielā mērā pieļaujam caur svešas valsts kanāliem pie mums izplatīt nepatiesību, melus par mūsu valsti un arī aicināt uz dažādām pretkonstitucionām darbībām. Un trešais jautājums faktiski ir par likumu pārkāpumiem. Pašlaik ir situācija tāda - ja, piemēram, PBK Latvijā pārkāptu likumu, tas var tikt sodīts, bet kanāls, kurš ir reģistrēts, piemēram, Zviedrijā, par līdzīgu pārkāpumu sodu nesaņem. Tā ir, manuprāt, absurda situācija, ka likuma priekšā atbildīgi ir tikai tie, kas piereģistrēti Latvijā. Vienu lietu gan varam konstatēt: PBK pēc tam, kad bija pieņemts lēmums par Rossija RTR retranslācijas aizliegumu uz laiku, ir ļoti nopietni piestrādājuši pie redakcionālās politikas, mēs redzam, ka viņi ļoti cenšas noturēties likuma rāmjos. Tas arī ļoti svarīgi.
Ilgstoša problēma ir Latvijas televīziju pieejamība valsts pierobežā. Vai tur ir kāds risinājums?
Mums ir izstrādāta īpaša Latgales mediju attīstības programma, kas ir ļoti nopietns pieteikums tam, lai ar dažādiem organizatoriskiem pasākumiem, gan arī atbalstot Latgales vietējos medijus, panāktu to, ka cilvēki paši vēlas lietot Latvijā ražotu mediju saturu. Jo cilvēkus pārsvarā interesē tas, kas notiek pašu mājā, pašu sētā, un, ja šī informācija nav pieejama, tad viņš sāk skatīties, kas notiek citur. Saeimā šī Latgales programma uztverta ar lielu atsaucību un atbalstu, un tas ir redzams arī budžeta piešķīrumos. Tā ka uzlabojumi ļoti lēnām, bet ir. Tā nav joma, kur uzlabojumi var būt jūtami vienā dienā.
Pieminējāt budžetu. Vēl nesen bija lielas diskusijas par finansējuma samazinājumu Latvijas Televīzijai, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Kā uz to raugāties?
Mēs zinām, no kā šis samazinājums radies - nav vairs finansējuma, kas bija saistīts ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienībā. Bet, protams, jebkurā gadījumā sabiedrisko mediju stiprināšana ir īstais un patiesais ceļš, kā panākt vienotu informatīvo telpu. Tas nozīmē, ka te atkal ir runa par oriģinālsatura piedāvājumu, jo, no šī viedokļa vērtējot, protams, jebkurš finansējuma samazinājums, lai cik tas būtu juridiski pamatots, ir ļoti negatīvs. Mēs turpinām meklēt ceļus, kā panākt šī finansējuma palielinājumu.
Politiķi ir gatavi sadarboties?
Politiķi ir gatavi sadarboties un mūsu dialogi ir auglīgi, bet tajā pašā laikā, protams, ir tāda lieta kā fiskālā telpa... Mēs nevaram sūdzēties par to, ka nebūtu sadzirdēti.
Ar papildu finansējumu saistīts arī jautājums par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus.
Tur mēs sadarbojamies ar Kultūras ministriju. Tā ir ļoti skaidri nospraudusi šo mērķi mediju politikas dokumentā. Jautājums, kā tas notiks praktiski, par kādām summām ir runa. Mēs esam par iziešanu, vēlamies atrast Latvijai piemērotāko ceļu.
Savulaik aktīvi tika diskutēts jautājums par īpaša sabiedriskās televīzijas kanāla izveidi krievu valodā. Vai šajā jomā ir kāds progress?
Šis jautājums patlaban nav aktuāls.
Kā tā?
Nav atbalsta ne tikai politiķu vidū, bet arī sabiedrībā.
Atgriežoties pie padomes darba, kā jūsu kompetences sadalīsies pēc tam, kad darbu atsācis Ainārs Dimants, bet jūs esat kļuvusi par priekšsēdētāju?
Es atbildēšu par komercradio, likumu grozījumiem, starptautisko sadarbību un iestādes pārvaldību. Ainārs Dimants atbildēs par komerctelevīzijām un par sadarbības projektiem starp Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, kur pēdējā laikā jūtams aktivitātes pieaugums. Pārējo kolēģu kompetence paliek līdzšinējā - Dainis Mjartāns atbild par Latvijas Radio, Dace Ķezbere - par Latvijas Televīziju, Ivars Zviedris - par reģionālajām un vietējām televīzijām un kabeļoperatoriem.
Sanāk, ka Ainārs Dimants atbildēs par ilgus gadus daudz diskutēto sabiedrisko mediju apvienošanu?
Praktiski tā nav apvienošana. Tas ir ļoti loģisks sadarbības projektu veids, kurš ar labiem rezultātiem norisinās jau pēdējos pāris gadus. Piemēram, ir bijuši vairāki lielie šovi gan radio, gan televīzijā, tagad notiek darbs pie radio un televīzijas studijas izveidošanas Doma laukumā, no kurienes notiks raidījumu translācijas Latvijas Televīzijā. Tā ka šis darbs nav bijis varbūt tik redzams kā skaļās diskusijas par vienotu sabiedrisko mediju, bet kopdarbs dabiski un pašsaprotami attīstās. Kā spilgtākais piemērs laikam minams portāls Lsm.lv, kurš, kā droši vien esat pamanījuši, konkurē ar tādiem pieredzējušiem portāliem kā Diena.lv.
Tagad jums nāksies strādāt kopā ar kādreizējo padomes vadītāju Aināru Dimantu. Kā jūs darbs atšķirsies no tā, kāds viņam bija raksturīgs?
Es nepretendēju būt par padomes seju - padomē ir pieci cilvēki, katrs atbild par savu jomu un ir attiecīgajā jomā kompetentākais, manuprāt, šiem cilvēkiem ir arī jāuzrunā sabiedrība un arī politiķi par konkrētiem jautājumiem. Padomes priekšsēdētājs nav tas, kuram jāatbild uz visiem jautājumiem.