Iepriekšējā balsošana visā Latvijā notiks vienā laikā - trešdien, 29. maijā, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 30. maijā, no pulksten 9.00 līdz 12.00, piektdien, 31. maijā, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Nedēļā pirms vēlēšanām varēs pieteikt arī balsošanu personas atrašanās vietā, ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt vēlēšanu iecirknī. Taču komisija dosies tikai pie tiem cilvēkiem, kuri šo lūgumu būs izteikuši rakstiski, ko var izdarīt arī vēlētāja uzticības persona, piemēram, sociālais darbinieks. Komisijas locekļi apmeklēs balsotājus tikai konkrētā iecirkņa teritorijā, bet nedosies uz kaimiņu pašvaldību, ja gadījumā kāds vēlētājs atradīsies tās slimnīcā, Dienai skaidroja Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Atcerēties savu numuru
Atgādinot par lietām, kuras mudina atcerēties pirms katrām vēlēšanām, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs A. Cimdars sarunas laikā izvietoja uz galda priekšmetus, kādi iepriekš nav redzēti, - divas dažāda izmēra caurspīdīgas vēlēšanu kastes, kā arī vēlēšanu lineālu valsts karoga krāsā. Kad balsotājs ierodas vēlēšanu iecirknī, kas norādīts saņemtajā paziņojumā, viņam pēc materiālu saņemšanas jāparakstās pretim savam vārdam un uzvārdam. Paraksti mēdz būt arī tik milzīgi, ka aizņem vairākas ailītes. Tieši tāpēc tiks izmantots lineāls, ar kura palīdzību norobežos vietu, kurā jāietilpina paraksts. Tas arī mazinās iespēju parakstīties citas personas vietā. A. Cimdars piebilst, ka tas nav pašu izgudrojums, bet noskatīts citās valstīs.
Ierodoties balsot, būtu labi zināt paziņojumā norādīto vēlētāja kārtas numuru. Agrāk dažos iecirkņos pie sienām izlika vēlētāju sarakstus, kuros katrs varēja sevi sameklēt. CVK aicina komisijas sarakstus visu apskatei pie sienas nelikt, taču tie būs pieejami pie komisijas pārstāvjiem, lai vēlētājs zinātu, pie kura galdiņa doties. Sarakstos vēlētāju uzvārdi ierakstīti tā, ka lapas nebūs jāgroza, jo tie ir lasāmi no abām pusēm - vārdus vienlaikus var redzēt kā balsotājs, tā komisijas pārstāvis. Pie katra uzvārda būs trīs ailītes rozā krāsā, kurās atzīmēs, vai vēlētājs nobalsojis iepriekš, vēlēšanu dienā iecirknī, vai savā atrašanās vietā.
Balsotājs saņems visu pieteikto partiju vēlēšanu zīmes, no kurām jāizvēlas tikai viena. Tajā var izdarīt atzīmes, bet var atstāt arī negrozītu. A. Cimdars uzsver, ka rombiņā nedrīkst zīmēt neko citu, kā tikai krustiņu pretim tās personas vārdam, kuru grib atbalstīt. Ja vēlas kādu svītrot, viņa vārdam un uzvārdam ir jāpārvelk svītra. Pēc tam kad izdarīta izvēle, aploksnē jāieliek tikai viena vēlēšanu zīme. Ja būs divas vienādas zīmes, tiks skaitīta viena, bet, ja divas dažādas, tās uzskatīs par nederīgām. Aploksne ir jāaizlīmē, lai zīme neizkristu. «Biļeteni, kas būs kastē, neielikti aploksnē, ir pielīdzināmi makulatūrai,» piebilda A. Cimdars. Tāpat kā iepriekš, pāri palikušos biļetenus varēs atstāt pie izejas, kur iespējams arī paņemt vēlēšanu zīmes, ja kādam tās liek kaut kur uzrādīt. CVK priekšsēdis iesaka izvēlēties vismaz trīs zīmes - ja gadījumā kāds novēro, kādu iztrūkstošo zīmi cilvēks izvēlās, tas nodrošinātu, ka «vēlēšanas Latvijā ir brīvas un aizklātas».
Caurspīdīgas vēlēšanas
Jaunums ir arī caurspīdīgās vēlēšanu kastes - lielākās būs vēlēšanu iecirknī, bet ar mazāko komisija dosies pie tiem, kas balsos mājās. Slēdzot iecirkņus, tām agrāk pārlīmēja pāri baltu papīru un aizzīmogoja. Tagad pēc to aizvēršanas izmantos speciālas plombas, kuras nevarēs noņemt un pēc tam uzlikt atpakaļ. Tas izslēgs gadījumus, ka, «ja, piemēram, naktī plīst apkures caurule un telpā ir liels mitrums, papīrs nodalās un no rīta atrodas blakus kastei», iztēlojās A. Cimdars, būdams gandarīts, ka šādas situācijas vairs nebūs iespējamas.
Pakāpeniski notiek pāreja uz biļetenu skenēšanu, kas atvieglo balsu skaitīšanu un mazina iespēju kļūdīties. Skenēšanu 10. Saeimas vēlēšanās izmantoja trīs iecirkņos, pēc tam to izmantoja Rojas un Mērsraga novada vēlēšanās, 11. Saeimas vēlēšanās skenēšana jau bija organizēta 320 iecirkņos, bet šajās pašvaldību vēlēšanās ar tās palīdzību rezultātus noskaidros 600 iecirkņos, arī visā Rīgā. Skenēšanu izmantos arī Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā. Savukārt Rēzeknes un Ventspils attieksme pret to joprojām ir rezervēta. Skenēšana dod iespēju jau nākamajā rītā pēc vēlēšanām uzzināt ne tikai partiju provizoriskos rezultātus, bet arī ievēlēto deputātu uzvārdus, kas kādreiz bija jāgaida vairākas nedēļas. Vēlēšanu komisiju pārstāvjiem nekas vairs nav jāraksta ar roku, uz ekrāna komisijas locekļi un novērotāji varēs vērot biļetenus un balsu skaitīšanu. Līdz 30. maijam iedzīvotāji no 16 gadu vecuma CVK tīmekļa vietnē var pieteikties par brīvprātīgajiem novērotājiem, aizpildot novērotāja anketu un apgūstot mācību kursu. Vēlēšanas var novērot arī partiju pārstāvji un žurnālisti.