Kā tas viss ir radies un nonācis pie mums? Vai mums to tiešām vajag? Kā klājas cilvēkiem, kas šos produktus ražojuši, un kādu iespaidu audzēšanas un transportēšanas process atstāj uz vidi?
Biedrība homo ecos:, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai un Latvijas Zemnieku federācija rīkoja kampaņu Beidz spēlēt pārtikas cirku!, kuras ietvaros skaidroja atbildīga pārtikas patēriņa būtību un nepieciešamību. Kampaņas dalībnieks, ārsts un Eiropas gada attīstībai vēstnieks Hosams Abu Meri Dabas Dienai atzīst - mēs bieži ēdam, kaitējot savai veselībai un videi, kaut iespējas būt atbildīgiem ir tepat līdzās.
Jūsu dzimtene ir Libāna. Kā atšķiras libāņu ēšanas paradumi no latviešu?
Libāna ir Vidusjūras reģiona valsts, visas četras sezonas ir pieejami augļi, dārzeņi. Līdz ar to ēdienu izvēlē darbojas uzturpiramīdas principi, kad dominē dārzeņi, augļi, graudaugi un tikai nelielu daļu veido piena un gaļas produkti. Gaļu ēd reizi nedēļā, varbūt pat reizi divās. Latviešiem ēdienkartē ir stipri par daudz tauku, kalorijas.
To mēdz skaidrot ar nepatīkamo klimatu, aukstajām ziemām, kad cilvēkiem vairāk vajag enerģijas, lai funkcionētu.
Mūsdienās siltumu var iegūt citādi - dzerot tējas, siltus dzērienus, ēdot garšvielas un produktus, kam dabiski ir sildoša iedarbība. Edienkartē katru dienu nav jābūt cūkas gaļai un taukiem, lai sasildītos! Par laimi, redzu, ka cilvēki kļūst zinošāki, it sevišķi rīdzinieki un sievietes. Lauku cilvēki dzīvo tradicionālāku dzīvi, joprojām izvēlas biezpienu ar augstāku tauku procentu.
Dzīvojam globalizācijas laikmetā. Kā tas, jūsuprāt, ietekmē cilvēku veselību?
Medicīna ir attīstīta, vairs nemirstam ar kaitēm, kas nogalināja cilvēkus pirms 20 gadiem. Diemžēl pasaulē katru gadu nāk klāt daudzi miljoni cilvēku, līdz ar to pārtikas un ūdens trūkums daudzās valstīs ir problēma. Skumji, zinot, ka Somālijas un daudzu Āfrikas valstu cilvēkiem nesanāk uzņemt pat 300 kcal dienā (pieaugušajam jāuzņem 1500-2000 kcal - red.) un bērni mirst no bada mūsdienās, kad ASV, kas ir lielākā pārtikas izšķērdētāja, ģimenes pērk nedomājot, ēd, cik grib, un atlikumu izmet. Jo vairāk iedzīvotāju pasaulē, jo lielāka slodze resursu ieguvē, populācijas dzīvesveida dēļ arī klimats mainās, daudz kur ir pārāk sauss, citur piemeklē plūdi. Bagātas valstis sāk iepirkt zemes Austrālijā, Jaunzēlandē, Īrijā un gatavojas, ka pēc gadiem 30-50 tās vajadzēs izmantot, ja aptrūksies iespēju pašreizējās teritorijās audzēt kādus noteiktus produktus.
To jau it kā visi zina. Bet ko darīt planētas un personīgās veselības labā ?
Personīgajai veselībai - nelietot tik daudz nedabiskus, konservētus produktus. Domāt, ka vajadzētu samazināt gaļas produktu lietošanu, jo gaļas ražošana milzīgi piesārņo vidi! Nav nepieciešams gaļu ēst biežāk kā reizi nedēļā! Jautājums, ko ikvienam vajadzētu sev uzdot - kur mēs ejam, kas būs ar pasauli pēc 100 gadiem, ja es nemainīšu savus paradumus uz ilgtspējīgākiem? Man prieks, ka arvien vairāk cilvēku brauc ar velosipēdu. Priecājos, ka ir šādas akcijas kā Beidz spēlēt pārtikas cirku!, kas rosina cilvēkus domāt! Katrā ģimenē, katram pilsonim par to jādomā, katram bērnam par to jāmāca. Lai cik tas dramatiski izklausītos, jādomā par izsalkušajiem bērniem Somālijā, Sudānā, Āfrikā brīdī, kad izmet savu neapdomīgi nopirkto pārtiku miskastē.
Kā jums izdodas īstenot zaļos principus savā ikdienā?
Es cenšos, bet ne vienmēr sanāk tik labi, kā gribētos. Jautājums ir par laiku un pieejamību. Ja redzu, ka zemnieki tirgo pašu audzētos produktus tirdziņā, pērku no viņiem, nevis lielveikalā. Bet situācija uzlabojas, arī lielveikalos arvien vairāk var dabūt eko pienu, graudus, gaļu. Tikai jāpievērš uzmanība, jāpameklē. Jo lielāks būs pieprasījums, jo pieaugs piedāvājums. Cenšos pieskatīt, lai bērni samazina saldumu patēriņu savā ikdienā. Man ir pacienti, kas ziemā vispār neēd importētos augļus un dārzeņus, bet tikai tos, kas ir audzēti Latvijā - viņi negrib ar pesticīdiem un sazin ko vēl pilnu tomātu un gurķīti no lielveikala, kuri iepakoti celofānā un ilgi ceļojuši, pirms nonākuši mūsu veikala plauktā.
Zinātnieki nav vienisprātis, vai bioloģiski audzēti produkti uzturvielu ziņā ir pārāki par konvencionālajiem. Kāds ir jūsu viedoklis?
Uzturvielas, iespējams, ka būs vienādas, bet konvencionālajos būs arī ķīmija, hormoni, antibiotiku atliekas - gaļā. Kam to vajag likt savā šķīvī? Labāk ēst tīru! Pats cenšos samazināt gaļas aptēriņu, kampaņas laikā ievēroju tās principus, no kuriem viens bija tieši gaļas patēriņa samazināšana. Un trīs nedēļās esmu ticis vaļā no diviem kilogramiem svara. Ne tāpēc, ka man būtu vajadzējis tievēt, bet, apzinīgāk sekojot savai ēdienkartei, labums tiek kā veselībai un izskatam, tā globālajai videi.