Tomēr satraucošie mediju virsraksti un galēji labējo politiķu aktīvie centieni izmantot notikušo savu politisko mērķu popularizēšanai ir uzkurinājuši naida izpausmes pret musulmaņiem ikdienā.
Francijā jau izjūt
Nedēļā pēc uzbrukumiem satīras žurnālam Charlie Hebdo ar to jau nācies saskarties Francijas musulmaņiem. Mošejās tiek mestas degbumbas un cūku galvas. Musulmaņu apģērbā un galvassegās tērptās sievietes uz ielas tiek apsaukātas un apspļaudītas. Sociālajos tīklos izskan aicinājumi atriebties islāma sekotājiem. Associated Press (AP), atsaucoties uz Nacionālās islamofobijas novērošanas institūcijas vadītāja Abdallāha Zekri teikto, vēsta, ka pirmo sešu dienu laikā pēc uzbrukuma Charlie Hebdo reģistrēti 60 pret musulmaņiem vērsti incidenti, to skaitā - uzbrukumi un draudi.
26 musulmaņu lūgšanu vietās mests ar degbumbām un cūku galvām un raidīti šāvieni. Uz mošeju Lemānas pilsētā mestas četras granātas. 34 cilvēki apgalvojuši, ka viņiem izteikti apvainojumi un draudi.
Musulmaņi Francijā ar šādu attieksmi saskārušies arī pirms pēdējiem traģiskajiem notikumiem. 2012. gadā Dienvidfrancijā Mohammeds Merahs ebreju skolā nogalināja trīs bērnus, rabīnu un trīs karavīrus. Pretislāma noskaņojumu vēl vairāk uzkurināja franču musulmaņa pastrādātā četru cilvēku slepkavība ebreju muzejā Briselē maijā.
Stigmatizācija
Francijas notikumiem ir bijušas sekas arī tuvākajās valstīs. Nīderlandē musulmaņu grupu pārstāvji jau tikušies ar valdību un vienojušies sākt reģistrēt pret musulmaņiem vērstos incidentus. Tajā pašā laikā mošejā Roterdamas priekšpilsētā tika iemests degošs priekšmets.
Jau pirms Beļģijas policijas paziņojuma par islāmistu arestiem un terora aktu novēršanu Flandrijas parlamenta deputāts Imade Annouri teica AP, ka valstī mītošie musulmaņi baidās, ka kļūs par stigmatizācijas un uzbrukumu upuriem.
Lielbritānijas organizācija TellMAMA, kas reģistrē incidentus pret musulmaņiem, paziņojusi, ka nedēļas nogalē pēc Francijas uzbrukumiem vien reģistrējusi 60 draudus indivīdiem, kas izteikti sociālajos tīklos.
Vācijā vismaz pirmajā nedēļā pēc Charlie Hebdo traģēdijas nav reģistrēti īpaši uzbrukumi musulmaņiem. Taču bažas rada milzu progresijā augošais atbalsts kustībai PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju). Tās organizētais pasākums Drēzdenē nedēļā pēc terora aktiem Francijā pulcēja 40 tūkstošus cilvēku.
Amatpersonu mudinājumi
Bažās par iespējamiem incidentiem, kas vēl vairāk pastiprinātu baiļu atmosfēru, gan Francijas, gan Vācijas amatpersonas publiski aicinājušas nevainot visus musulmaņus dažu indivīdu pastrādātajos noziegumos un nesaistīt islāmu ar terorismu.
«Teroristu reliģija nav islāms, ko viņi īstenībā ir nodevuši, bet gan barbarisms. Es negribu, lai viņus sauc par musulmaņiem. Es viņus saucu par teroristiem,» ziņu kanālam i-Tￃﾩlￃﾩ teicis Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss. Sociālistu deputāts parlamentā Patriks Menuči atgādinājis, ka Francijā ir ap sešiem miljoniem musulmaņu, taču kaut kāda saskarsme ar terorismu varētu būt tikai ap tūkstoš indivīdu.
Prezidents Fransuā Olands, uzstājoties Arābu miera institūtā Parīzē, uzsvēra, ka paši musulmaņi ir kļuvuši par fanātisma, fundamentālisma un neiecietības upuriem. Viņš teica, ka musulmaņiem Francijā jājūtas aizsargātiem un cienītiem: «Islāms ir savienojams ar demokrātiju. Francijas musulmaņiem ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā citiem pilsoņiem. Protams, viņiem ir jāciena republika, jo Francija ir noteikumu, principu un vērtību valsts, un viena no neapspriežamām vērtībām ir brīvība un demokrātija.»
Vācijas kanclere Angela Merkele, uzstādamās Bundestāgā, paziņoja, ka viņa kā Vācijas valdības vadītāja ņem valsts musulmaņus savā aizsardzībā: «Diskriminācijai un sašķelšanai pie mums nav vietas. Tāpēc mēs ar visiem tiesiskajiem līdzekļiem vērsīsimies pret antisemītiskiem noziegumiem. Tāpat arī pret uzbrukumiem mošejām. Jo tiem, kuri islāmistu terora dēļ tur aizdomās visus Vācijas musulmaņus, mēs neļausim mūs šķelt.» Vienlaikus viņa arī atzina, ka sabiedrībā ir neizpratne, kāpēc teroristi, kuriem cilvēka dzīvība nav neko vērta, citē islāmu, lai pamatotu nodarīto. «Cilvēki vēlas zināt, kāpēc lai viņus pārliecinātu bieži atkārtotais teiciens, ka slepkavām, kas savu nodarīto aizstāv ar islāma normām, nav nekā kopīga ar islāmu. Ir svarīgi, lai islāma garīdzniecība pēc iespējas ātrāk ieviestu skaidrību šajos jautājumos,» Merkeli citē AP.