Vietējie par vāju
Pats A. Lubāns sarunai par jaunajiem vilcieniem nav atsaucīgs un, aizbildinoties ar laika trūkumu, intervijai deleģē savu preses sekretāri Ievu Miežubrāli, kas gatava atbildēt rakstveidā. Iepriekš aģentūrai LETA viņš sacīja, ka «ar rokām un kājām» atbalstītu to, ka vilcieni tiek ražoti Latvijā, tomēr esot jāņem vērā saspringtais grafiks. I. Miežubrāle Dienai atbild īsi, norādot, ka vilcienu ražošanas sākšanai no nulles vajadzīgi vismaz divi gadi. «Jaunajiem vilcieniem ir jābūt gataviem 2016. gadā, tāpēc esam vērtējuši visu reālo ražotāju šī brīža risinājumus un piedāvājumus, kuriem jāatbilst mūsu infrastrastruktūrai, kā arī elektrifikācijas plānam un peronu būvniecības projektiem,» viņa raksta.
Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas valdes pārstāve Natālija Petrova A. Lubāna attieksmi komentēt nevēlas. Jau iepriekš uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Oļegs Osinovskis LTV7 esot izteicis uzņēmuma pozīciju. Arī šī rūpnīca ir gatava iesaistīties. Tā ir iekļauta Skinest Rail koncernā. Šim koncernam jau ir gatavi jauni, mūsdienīgi vilcieni - gan elektriskie, gan dīzeļa vilcieni: «Mums pat nav nekas jāpaspēj, mēs esam gatavi tos ražot uzreiz, kā būs skaidri tehniskie nosacījumi.» O. Osinovskis uzsver, ka PV situāciju pārzina, arī vilcienus ir redzējuši. Viņš A. Lubāna paziņojumu neizprot.
Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts ir tikpat lielā neizpratnē. Uzņēmuma pārstāvji tikušies ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (Vienotība), kuram izskaidrots, ka rūpnīca ir spējīga saražot vilcienus.
Sarunā ar Dienu A. Matīss uzsver, ka Latvijas uzņēmumiem pat būtu jādod priekšroka, jo tas ne tikai attīstītu vietējo mašīnbūves rūpniecību, bet arī dotu darbvietas. «Ja vilcieni tiktu ražoti Latvijā, mums būtu vieglāk veikt arī to uzturēšanu. Nevajadzētu būt situācijai, ka kāds tiek izslēgts, jo patlaban galvenais jautājums ir, kurš spēj saražot kvalitatīvus vilcienus un ir gatavs piedalīties iepirkumu procesā,» saka ministrs. Uz jautājumu, kāpēc, viņaprāt, PV valdes priekšsēdētājs tā izsakās, viņš neatbild: «Tā ir katra uzņēmuma lieta. Tikai paši uzņēmumi zina, kādas ir viņu spējas un prasmes. Svarīgi, ka viņi ir gatavi sagatavot kvalitatīvu piedāvājumu un startēt. Nav izslēgts, ka uzņēmumi no Latvijas var piedalīties arī sadarbībā ar kādu ārzemju partneri.»
Stadler neatsakās
Pagaidām interesi par gaidāmo vilciena iepirkumu jauni pretendenti nav izteikuši. Cirkulē tie paši uzņēmumi, kas interesi izrādījuši iepriekšējos neveiksmīgajos iepirkumos, - CAF, Stadler, Hyundai Rotem, kā arī Siemens. Par iepriekšējo neveiksmīgo iepirkumu pērn, kad Stadler jau tika nosaukts par uzvarētāju, bet pēdējā brīdī konkurss tika atsaukts, tiesvedības nebūs. Lielā mērā tas ir tādēļ, ka iepirkumu atcēla, pirms tā uzvarētāju paspēja apstiprināt ar parakstu.
Stadler komunikāciju vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Čaba Kišs Dienai pagaidām vēl neapgalvo, ka uzņēmums noteikti piedalīsies gaidāmajā iepirkumā: «Kamēr PV vēl nav izsludinājis jaunu iepirkumu un nav zināma konkursa tehniskā specifikācija, kādus vilcienus PV vēlas iegādāties, ir pāragri runāt par mūsu dalību tajā. Ja jaunais iepirkums tiks izsludināts, mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim mūsu iespējas un, ja redzēsim, ka varam iesniegt konkurētspējīgu piedāvājumu, tad arī lemsim par dalību tajā.»
Satiksmes ministrs pārliecināts, ka notikušais ar Stadler noderēs par mācību. PV īpaši vajadzētu piedomāt, lai iepirkumam būtu atbilstoša tehniskā specifikācija, tāpat arī jāatrisina neskaidrības par finansēšanas modeli. «Nedrīkst būt tā - konkurss noslēdzas, mums ir uzvarētājs, bet nav naudas, ko viņam iedot. Pirms sludināt konkursu - ir jāsaprot, kādā veidā vispār tam varam iegūt finansējumu,» saka A. Matīss. Finansēšanas modelis PV ir jāpiedāvā pašam, pagaidām reālu versiju neesot. Ka finanšu jautājums pagaidām nav pārāk skaidrs, neviļus apstiprina arī PV pārstāve I. Miežubrāle: «Šobrīd nav pieejami Kohēzijas fonda līdzekļi, tāpēc nauda vilcienu iegādei ir jāaizņemas. Patlaban mēs meklējam uzņēmumam izdevīgākos finansējuma variantus ritošā sastāva atjaunošanai. Šai sakarā konsultējamies ar bankām. Esam arī pieteikušies Junkera investīciju plānam, kas ir kā viens no variantiem finansējuma piesaistei. Pieteikums ir par finansējuma apjomu līdz 300 miljoniem eiro ar iespēju līdz 2017. gadam saņemt 100 miljonu eiro.»
Lai jaunos elektrovilcienus varētu laist apritē no nākamā gada, kā tas ir paredzēts, iepirkumam jānoslēdzas rudens sākumā. Ņemot vērā procedūras un tām nepieciešamo laiku, teorētiski pēdējais brīdis, kad izsludināt elektrovilcienu iepirkumu, būtu maija beigas.