Abu Latvijas literatūras dižgaru 150. dzimšanas dienas svinību notikumu apspriešanā un izvērtēšanā līdzās teātra režisorei Mārai Ķimelei piedalījās vēl pieci diskusijas dalībnieki - viņu vidū publiciste Anete Konste, Raiņa un Aspazijas jubilejas gada kuratore Sigita Kušnere, rakstnieks, žurnālists, arī Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, literatūrzinātnieks Raimonds Briedis un vēsturnieks Gustavs Strenga.
Aizmirstības dzelme
«Šis devums kā Burtnieku pils ilgu laiku bija gulējis ezera dzelmē, bet šogad tas pacēlās virs ūdens - ieskaitot Uguni un nakti, kas tik sen nebija iestudēta Latvijā,» Māra Ķimele atsauca atmiņā sava kolēģa Viestura Kairiša izrādi Latvijas Nacionālajā teātrī un uzsvēra: ja mēs ļaujam aizmirstības dzelmē nogrimt tiem cilvēkiem, kuru talanta, pūliņu un pat izmisuma dēļ šī valsts vispār ir radusies, arī mēs paši ātri vien nogrimsim.
Rainis un Aspazija nevarēja aiziet aizmirstībā, jo viņi ir klātesoši mūsu ikdienā, iebilda Raimonds Briedis. «Kad Nacionālajā teātrī atskanēja: «Es pasaul's daļa, atbildīgs par visu», es iedomājos, ka Rainis tiešām ir atbildīgs par ārkārtīgi daudzām lietām - gribot vai negribot,» piebilda literatūrzinātnieks. Ja pazustu ar dzejniekiem saistītie vārdi, izteikumi, tēli, arī visa Latvijas vēsture būtu pilnīgi cita.
Otrās elpas tendences
«Galvenais mērķis bija, lai cilvēki atvērtu vaļā Raiņa vai Aspazijas grāmatu un izlasītu kādu tekstu, aizietu uz pasākumiem un iepazītos ar citu interpretācijām par viņu dzīvi un darbiem, un sāktu par to domāt,» atzina Sigita Kušnere. Turklāt šis jubilejas gads ļāvis iegūt papildu finansējumu kultūras pasākumiem un mobilizēt cilvēkus, kuru šogad iesāktās sadarbības varētu nest augļus arī nākotnē.
Raiņa un Aspazijas jubilejas gada kuratores teikto pārtvēra diskusijas vadītājs, publicists un filozofs Ilmārs Šlāpins, kurš pastāstīja par kādu novērojumu - viņa ikdienas maršruts ved garām veikalam Otrā elpa, kurā viņš ik pa laikam mēdz iegriezties bērnības atmiņās palikušo pazaudēto grāmatu meklējumos. «Šī gada laikā es pamanīju, ka veikalā parādās Raiņa un Aspazijas darbi, pēkšņi to cena pieaug un pēc tam tie pazūd un tikai rudenī atgriežas pārdošanā,» viņš atklāja.
Vai nav par daudz
Diskusijā Ilmārs Šlāpins formulēja vasaras sākumā radušās bažas, vai tik nebūs par daudz, vai nesāks apnikt un neizraisīs pretēju efektu. «Man bija par daudz! Rainim un Aspazijai varētu pateikties Imants Ziedonis, kura pirms tam bija par daudz,» savās izjūtās dalījās un zināmas likumsakarības saskatīja Anete Konste. Viņa šo jubilejas gadu salīdzināja ar notikumu murskuli, kuram trūcis mugurkaula un kurā bijis grūti izšķirt atsevišķas lietas, kas pazudušas kopējā masā.
«Ir jāsaprot, ka mums ir ļoti dažāda sabiedrība ar atšķirīgām interesēm,» norādīja Arno Jundze, kurš aktīvi iesaistījies jubilejas gada notikumu radīšanā (to starpā var piesaukt Latvijas Televīzijas dokumentālo filmu Jānis. Elza. Mīlas grāmata, kurai viņš sarakstījis scenāriju). «Nav vairs drausmīgie padomju laiki, kad varēja uztaisīt vienu pasākumu Kolhoznieku namā, kurā kāds patētiskā balsī lasītu dzeju klavierspēles pavadījumā.»
Raiņa dekonstrukcija
Ilmārs Šlāpins ieskicēja vēl kādu satraucošu momentu. «Vai šī gada lielās intensitātes sekas nebūs tādas, ka nevienam vairs nebūs ko teikt un ko darīt ar Raini un Aspaziju, ka dzejnieki aizmirsīsies uz desmitgadēm kā 2015. gada bubuļi?» viņš jautāja diskusijas dalībniekiem. Taču jau nākamajā gadā tiks atvērti restaurētie Raiņa un Aspazijas muzeji Rīgā, Jūrmalā un Tadenavā, un iesāktie procesi turpināsies.
Man pietrūka Raiņa personības un viņa daiļrades dekonstrukcijas, teica Gustavs Strenga, kurš, gluži kā citi runātāji, atsaucās uz Uguni un nakti, kas viņam bija sagādājusi spilgtus iespaidus. «Es ļoti daudz domāju par Raiņa darbos ietverto tēlu sistēmu, kuru mēs uztveram kā daļu no savas kultūras, taču tās analīze būtu nepieciešama arī mūsdienās,» paskaidroja vēsturnieks.
Ja šajā piesātinātajā Raiņa un Aspazijas jubilejas gadā kaut kā pietrūka un ja tajā ir bijušas kādas neaizpildītas bedres, tas nozīmē, ka būs ko darīt un ko piepildīt arī turpmāk, publiskās diskusijas noslēgumā rezumēja Sigita Kušnere.