Piebalgs paliek
Neskaidrību palielina tas, ka vēl nav stājies spēkā Lisabonas līgums, kas nosaka ES pārvaldes principus. Čehijas iebildumu dēļ līguma stāšanās spēkā kārtējo reizi aizkavējusies, tādēļ dalībvalstu līderu sarunās faktiski notiks tirgus par amatiem, kas vēl nemaz nav izveidoti. 31.oktobrī beidzas arī tagadējā EK sastāva pilnvaru termiņš, bet jaunā komisija vēl nav izveidota. Līdzšinējiem komisāriem nāksies turpināt darbu, kamēr tiks apstiprināts jaunais EK sastāvs.
Daudzas dalībvalstis jau izvirzījušas savus kandidātus ES komisāru amatiem. Daļai līdzšinējo komisāru ir labas izredzes saglabāt savu krēslu. Viņu vidū ir arī enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, kuru Latvijas valdība bez īpašām diskusijām nolēma atkārtoti izvirzīt komisāra amatam. Ja neizdosies saglabāt enerģētikas komisāra amatu, A.Piebalgs varētu pretendēt uz transporta komisāra portfeli. Līdzšinējos komisārus atkārtoti nolēmušas izvirzīt arī Igaunija un Lietuva.
Eiropas seja
Komisāru amatu sadalīšana formāli ir Ž.M.Barrozo rokās, tomēr viņam jāņem vērā arī dalībvalstu līderu viedoklis. Nekādus konkrētus lēmumus pagaidām nav iespējams pieņemt, jo nav zināms, kad stāsies spēkā Lisabonas līgums. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss atteicies parakstīt līgumu, kamēr nav pasludināts Konstitucionālās tiesas spriedums par tā atbilstību Čehijas konstitūcijai.
Lisabonas līgums izveido divus jaunus amatus, jo paredz, ka ES turpmāk būs savs prezidents un ārpolitikas augstākais pārstāvis. Par šiem amatiem gaidāma sīva cīņa, jo ES prezidents un ārlietu ministrs kļūs par visas ES seju, kam jāveicina Eiropas ietekmes palielināšanās pasaulē. Pēc ārpolitikas ekspertu domām, šo darbu vajadzētu uzticēt spēcīgiem līderiem, kas būtu gatavi aizstāvēt ES intereses sarunās ar ASV, Ķīnu, Krieviju un citām pasaules lielvarām. Pašlaik lielākās diskusijas notiek par bijušā Lielbritānijas premjera Tonija Blēra piemērotību ES prezidenta amatam; uz šo posteni pretendē arī vairāki citi kandidāti, ieskaitot bijušo Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu. Taču gan T.Blēra, gan V.Vīķes-Freibergas izredzes varētu mazināt tas, ka savulaik viņi aktīvi atbalstīja Eiropā nepopulāro Irākas karu.
Uzvar viduvējības?
Latvijas Universitātes starptautisko attiecību profesore Žaneta Ozoliņa spriež, ka pretenzijas pret kandidātiem ir neizbēgamas, jo neviens nav ar ideālu reputāciju. «Eiropā grūti atrast tādu politiķi, pret kuru nevienai no ES dalībvalstīm nav nekādu pretenziju,» secina Ž.Ozoliņa. Līdzšinējā pieredze liecina, ka šādos gadījumos parasti priekšplānā izvirzās kāds kompromisa kandidāts, pret kuru ir vismazāk iebildumu. Tieši tā pie EK vadītāja amata savulaik tika portugālis Ž.M.Barrozo. «Lielo dalībvalstu līderi nav ieinteresēti konkurencē no Briseles. Viņi vēlas iecelt amatā tādus cilvēkus kā Barrozo - blāvus, viduvējus, bez vīzijas un piekāpīgus,» raksta Vācijas žurnāls Der Spiegel.
Nav noslēpums, ka Eiropas Komisijas veidošanā tiek izmantoti dažādi kritēriji, ne tikai kandidātu spējas. Amatu sadalīšanā tiek ņemts vērā gan ģeogrāfiskais, gan politiskās piederības, gan «lielo un mazo» valstu princips. Ž.M.Barrozo arīdzan pieprasa, lai dalībvalstis vairāk izvirzītu sievietes, jo vismaz trešdaļai komisāru jābūt sievietēm. ES komisāriem arī jāsaņem Eiropas Parlamenta atbalsts, un, kā liecina Ingrīdas Ūdres un Roko Butiljones bēdīgā pieredze 2004.gadā, tā nav tikai tukša formalitāte.