Jā, darbaspēka migrācija ir normāls process, taču tā nenoliedzami atsevišķām valstīm ir problēma. Īpaši tas skar Baltijas valstis, jo jūsu iedzīvotāju skaits ir neliels. Polijā mēs esam 40 miljoni iedzīvotāju - ja ārzemēs strādā ap diviem miljoniem poļu, tad tas ir samērā neliels īpatsvars. Taču nenoliedzami tā ir problēma, jo tie strādājošie, kas emigrē uz bagātākām valstīm, pārsvarā ir tieši jaunieši. Turklāt Austrumeiropā ir vērojama iedzīvotāju novecošana, protams, ne tik strauja kā Rietumeiropā, bet tomēr. Tāpēc jaunu cilvēku aizplūšana no valsts ir sāpīga. Tajā pašā laikā tas ir saprotams un dabīgs process, jo Austrumeiropas valstis savu ekonomisko attīstību sāka tikai pirms 25 gadiem un no ļoti zema starta punkta. Un ir tikai saprotami, ka jauni cilvēki, kas studē ārzemēs, kas ceļo, vēlas strādāt ārzemēs, kur var nopelnīt labāk. Tas tikai nozīmē, ka mūsu valstu valdībām ir jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk mūsu ekonomikas un dzīves līmeni tuvinātu rietumu standartiem. Lai gan mēs augam strauji, tomēr vēl paies neliels laika sprīdis, kamēr mūsu algas būs pielīdzināmas Rietumeiropas algām.
Vēl joprojām ES nevar runāt par vienotu pakalpojumu tirgu. Kā jūs domājat, kad tas varētu sākt darboties? Vai tuvā nākotnē tiks liberalizēti arī pakalpojumi sociālajā, veselības un izglītības jomā?
Jums taisnība, pagaidām patiešām ES nav izveidots vienots pakalpojumu tirgus. Starp citu, tāds simtprocentīgi nav arī preču tirgus. Mūsu valstis, kuras jau vairāk nekā desmit gadu ir ES, tā arī nav izbaudījušas vienotā tirgus priekšrocības. Mums ir 28 nošķirti un fragmentāri tirgi ar dažādu tiesisko vidi. Es vienmēr atkārtoju - ES priekšrocība ir 500 miljonu patērētāju liels tirgus. Ar to mēs varam konkurēt ar ASV, Ķīnu un Dienvidameriku. Nevis ar atsevišķiem tirgiem, pat ja tajos ir 40 miljoni patērētāju. Lai gan visi dalībvalstu attiecīgās jomas ministri ir apliecinājuši, ka vienots tirgus ir vērtība, tomēr daudzas valstis vēl joprojām nodarbojas ar protekcionismu, nesaprotot, ka tādējādi mēs zaudējam savu konkurētspēju. Ko iesākt šajā situācijā? Mums ir pieņemta pakalpojumu direktīva, taču dalībvalstis to neievieš. Mana rīcība būs šāda - pārbaudīt, kāpēc dalībvalstis direktīvu neievieš, un tās piespiest to darīt, pat ar spēku un sodīšanu.
Kā jūs varēsiet piespiest dalībvalstis ieviest direktīvu?
Tas ir samērā garš ceļš, tomēr var piemērot dažādas ES procedūras, piemēram, saistībā ar piekļuvi publiskajiem iepirkumiem un līdz pat tiesai. Vienota tirgus pilnvērtīga darbība ir īpaši svarīga pašreizējos pēckrīzes apstākļos, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi.
Kā jūs prognozējat, cik ilgu laiku prasīs vienota pakalpojumu tirgus ieviešana?
Tam jāsāk darboties vēlākais pēc pieciem gadiem. Tagad, dzīvojot Briselē, es labi redzu, ka ES koncepts cilvēkiem vairs nav īsti saprotams, īpaši jauniešiem. Ja cilvēki neredzēs šīs Eiropas Komisijas ļoti konkrētu rīcību un darba rezultātus, tad viss ES pastāvēšanas koncepts būs pakļauts briesmām.
Ja runājam par jauniešu attieksmi pret ES, to nopietni ietekmē augstais jaunu cilvēku bezdarbs, kas, piemēram, Spānijā pārsniedz 50%. Kā veicināt jauniešu nodarbinātību?
Jaunieši darba tirgū ir vienā no sliktākajām situācijām. Taču pēdējā gada laikā mēs redzam, ka jauniešu bezdarbs samazinās, un tas ir cerīgi. Galvenais, kā panākama situācijas uzlabošanās, ir darba vietu radīšana. Tās ir investīcijas, vienotais tirgus - nav jau citu maģisku risinājumu.
ES 99% no visiem uzņēmumiem ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Viena kopēja problēma ir to nespēja piekļūt finansēm, jo bankas ir būtiski samazinājušas kreditēšanu. Kā šo problēmu risināt?
Jā, nepietiekama pieeja finansēm ir nopietna problēma, kas ir īpaši aktuāla inovatīviem uzņēmumiem. Tiem dabūt finansējumu bankās ir tikpat kā neiespējami. Un, ja tie nespēs saņemt finansējumu ES, tie dosies uz ASV, kur nauda tos jau gaida. Lai situāciju risinātu, mēs esam izstrādājuši kapitāla savienības (capital union) stratēģiju, kuru prezentēsim jūlijā. Tā ietver riska kapitāla fondu tīkla izveidi, sēklas kapitālu, biznesa eņģeļu tīklu. Tāpat daļa finansējuma no tā sauktā Junkera investīciju plāna tiks novirzīta tieši MVU.
Taču jūsu minētie finanšu instrumenti, piemēram, riska kapitāla fondi, jau strādā, tomēr problēma paliek.
Protams, ka tie jau strādā, taču runa ir par pieejamo naudas apjomu, kas ir absolūti nepietiekams. Piemēram, ASV riska kapitāla fondi ir bāzes finansējuma avots inovatīviem MVU. Tā ka mums ir šajos fondos jāiegulda daudz vairāk naudas.
Eiropas Komisijas prezidenta Junkera politiskajās vadlīnijās viens no uzstādījumiem ir ražošanas īpatsvara palielināšana līdz 20% no ES iekšzemes kopprodukta. Kā to sasniegt?
Vissāpīgākās problēmas rūpniecībā ir augstās darbaspēka un elektroenerģijas izmaksas. Līdz ar to viens no mūsu darba virzieniem ir strādāt pie energoefektivitātes veicināšanas. Arī Junkera plāna ietvaros lielajiem uzņēmumiem būs iespēja saņemt finansējumu savas energoefektivitātes uzlabošanai. Tas noteikti samazinās izmaksas.
Jūs vairākas reizes minējāt, ka ES zaudē konkurētspējā ASV. Vai jums ir tam kāds izskaidrojums?
Vispirms jau tās ir zemākas enerģijas cenas, turklāt ASV ir vienots tirgus ar 350 miljoniem patērētāju, kamēr ES vēl joprojām ir 28 atsevišķi tirgi. ASV ir ļoti vienkārši izvērst savu biznesu visos štatos, kamēr ES to izvērst visās dalībvalstīs pagaidām ir ļoti sarežģīti. ASV ir arī vienkāršāk uzsākt savu biznesu un ir vieglāka pieeja finansēm.
Viena no ES problēmām ir augstās patentu izmaksas. Lai iegūtu patentu visās 28 dalībvalstīs, izmaksas ir ap 36 000 eiro, kamēr ASV tās ir tikai 20 000 eiro. Pašlaik tiek strādāts pie vienota ES patenta izveides. Vai tas varētu samazināt izmaksas?
Mēs par to cīnāmies. Tas nav viegli, jo par vienotu ES patentu mēs runājam jau 40 gadu. 2012. gadā tika pieņemts lēmums, ka tāds tiks izveidots. Iespējamās izmaksas varētu būt zemākas par 10 000 eiro. Kad vienotais patents varētu stāties spēkā, es vēl pateikt nevaru, jo šis Eiropas Komisijas lēmums vēl ir jāizdiskutē ar dalībvalstīm.
ES arī daudz sliktāk sokas ar izgudrojumu komercializēšanu nekā ASV. Kā to mainīt?
Jau minētajā kapitāla savienības stratēģijā ir iekļauti atbalsta instrumenti uzņēmumiem, kuri komercializē universitāšu izgudrojumus. Šāds atbalsts jau ir pieejams ES struktūrfondu ietvaros. Nauda universitātēm būtu jādod tikai tiem izgudrojumiem, kuri tiek komercializēti. Protams, universitātes vēlas naudu arī fundamentāliem pētījumiem, un tas ir pareizi, taču lielākajai daļai publiskās naudas tomēr jātiek novirzītai tiem izgudrojumiem, kas nepieciešami biznesam.
Pēdējais jautājums - cik nozīmīga ir enerģētikas savienības izveide un vai būtu ieviešams vienots enerģijas publiskais iepirkums?
Enerģētikas savienības izveide ir ļoti svarīga, īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Ja nebūs stabilas elektrības piegādes, tas negatīvi ietekmēs visus ES uzņēmumus. Visiem dalībvalstu līgumiem enerģētikas jomā ir jābūt caurspīdīgiem un atklātiem. Pašreiz ES ir viens gāzes piegādātājs, kurš dažādām dalībvalstīm nosaka dažādas cenas, kuras ir slepenas. Tā ka enerģētikas jomā svarīgākais ir dalībvalstu līgumu caurspīdīgums, starpsavienojumu izveide un varbūt pēc kāda ilgāka laika arī kopējs publiskais iepirkums.