Einars Repše, Politiskās partijas Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs, nr. 1 Vidzemē
Jā, es dzīvoju Ikšķilē.
Jūsu partija atbalstījusi iniciatīvu par Autoceļu fonda atjaunošanu. Vai esat gatavi atbalstīt atgriešanos pie arī citiem speciālajiem budžetiem?
Ar speciālo budžetu atjaunošanu neaizrausimies, jo tiešām savā laikā bija pamatots, kāpēc tos iekļāva pamatbudžeta programmās. Tomēr divos gadījumos - Kultūrkapitāla fonda un Autoceļu fonda gadījumā - ir izrādījies, ka ministri neprot nodrošināt nepieciešamo finansējumu budžeta ietvaros.
Vai orientēšanās uz trim prioritātēm nav riskanta, domājot par to, ka citu jomu pārstāvji var jūs neatbalstīt?
Tās ir trīs lietas, kas ir nepieciešamākās. Veselība ir megaproblēma, un divdesmit gadus neesam spējuši uzvest to uz pareiza ceļa. Izglītība ir svarīga ekonomikas atjaunošanai. Ja mums nebūs ekonomikas, tad nebūs naudas citu jomu finansēšanai. Nauda vispirms ir jānopelna, un to nevar izdarīt, vienkārši palielinot nodokļus.
Jūsu deklarētās parādsaistības ir 791 100 eiro. Vai nebaidāties, ka jūsu vēlētājs varētu apšaubīt, ka cilvēks ar šādiem parādiem var kaut ko sakārtot valstī?
Tā ir vēlētāju izvēle. Man nenoliedzami ir pieredze dažādu reformu īstenošanā, un parasti tās bijušas sekmīgas. Man ir pilnīgi skaidrs, ko darīt veselības jomā, un neredzu citu politisko spēku, kas šādas reformas spētu īstenot. Parādsaistības pamazām dzēšu, man ir sava ilgstošā darbā, izglītībā un sāpīgās kļūdās iegūta specialitāte - tie ir ieguldījumi vērtspapīros. Es regulāri deklarēju kapitāla pieaugumu Valsts ieņēmumu dienestā un maksāju nodokļus. Es savas parādsaistības nokārtošu, tās man netraucēs darbu kā ministram ne fiziski, ne intelektuāli, par to vēlētājs var būt mierīgs.
Par jums sarakstītajā Lato Lapsas grāmatā Grābeklis nodaļas nosauktas nāves grēku vārdos - lepnība, alkatība, divkosība, iekāre, slinkums un nesātība.
Ziniet, teikšu tā - esmu grēcīgs. Esmu ļoti cilvēcīgs. Droši vien neviens no šiem grēkiem kaut kādā mērā man nav gājis secen, es to apzinos un pie tā mērķtiecīgi strādāju. Es gribu laboties, tas ir mūžīgs process, un varbūt savu kļūdu apzināšanās un paskatīšanās no malas reizēm ir ļoti laba. Ļoti ceru, ka neviens no minētajiem nāves grēkiem man nepiemīt tādā mērā, lai cilvēki uzskatītu, ka neesmu darbspējīgs.