Neko neuzbūvēja
Šķēles ģimenei daļēji piederošajam uzņēmumam Ekodoktrīna visnotaļ izdevīgo līgumu par pilnsabiedrības izveidi SIA Getliņi EKO noslēdza bez konkursa 2005. gada 21. janvārī, paredzot 1,7 ha zemesgabala nodošanu šīs pilnsabiedrības rīcībā bez atlīdzības. Līgums paredzēja atkritumu šķirošanu un izmantošanu Getliņu izgāztuvē nodot jaunās pilnsabiedrības rīcībā, ļaujot tai uzbūvēt rūpnīcu, kurā šķirotu un dedzinātu visus Getliņos nonākušos atkritumus.
Šo darījumu pārbaudīja KNAB, pārbaudi veica arī Valsts kontrole un norādīja, ka par šādas rūpnīcas būvniecību būtu jāizsludina atklāts konkurss. Jaunās rūpnīcas būvniecība netika uzsākta, termiņi vairākkārt pārcelti, un pēdējais no tiem paredzēja rūpnīcu nodot ekspluatācijā 2012. gada vidū. «Mums valstī ir vairākas institūcijas, kuras veic pārbaudes un kuru secinājumos ir jāieklausās,» Dienai norādīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). No viņa teiktā izriet, ka līdz ar konkursa izsludināšanu līgums par pilnsabiedrības Ekodoktrīna - Getliņi izveidošanu ir lauzts, pieļaujot iespēju, ka Ekodoktrīna var tiesāties. «Gan pārbaužu, gan krīzes dēļ rūpnīcu neuzbūvēja, bet mēs nevaram ilgāk gaidīt,» situāciju komentē Getliņi EKO valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.
Aptuveni divas nedēļas pēc tam, kad izsludināts konkurss, pati Ekodoktrīna piedzīvojusi pārvērtības. 26. maijā par tās valdes locekliem kļuvis Jānis Aizbalts un Janīna Kļaviņa, kas varētu vedināt domāt, ka uzņēmumā mainījušies arī īpašnieki. Par šādu scenāriju izteicās pats A. Šķēle pagājušās nedēļas diskusijā Diena.lv. «Es saprotu, ka burtiski šajās dienās būs redzams, ka šis uzņēmums ir pārdots. Es neesmu pārliecināts, vai tas jau ir izdarīts,» teica A. Šķēle. Lursoft datubāzē pieejamais Ekodoktrīnas gada pārskats liecina, ka 2009. gadā tai bijuši Ls 29 881 zaudējumi, bet 2010. gadā - Ls 15 611 zaudējumi. Nozares eksperti neoficiāli spriež, ka uzņēmumu pārdot ir jēga tikai tad, ja tas ir uzvarējis konkursā par atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, tāpēc izskan minējumi, ka darījums ir noslēgts ar atrunu, ka tas stājas spēkā pēc uzvaras konkursā.
Lursoft datubāzē pagaidām nav ziņu par Ekodoktrīnas īpašnieku maiņu. Līdz šim tai bija trīs līdzīpašnieki - SIA Eksetekss ar 39,9% kapitāldaļu, SIA Tehnoinvest ar 35% un SIA Wheaton Parks ar 25,1% daļu. Wheaton Parks no šā gada februāra 100% pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam Frostray Limited, savukārt SIA Eksetekss pilnībā Anatolijam Jerumanim, kurš savulaik bijis toreizējā Rīgas mēra Gundara Bojāra padomnieks. Viņš līdz šā gada 26. maijam bija Ekodoktrīnas valdē kopā ar nekustamo īpašumu tirgū labi zināmo Valēriju Barjeru un valdes priekšsēdētāju Valdi Rupmeju, kurš pārstāv trešo akcionāru - SIA Tehnoinvest, kas pilnībā pieder SIA INPO 12, kas savukārt pieder SIA Privāto aktīvu pārvalde (PAP), kas savukārt pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, kuras līdzīpašnieki ir Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone, Madara Šķēle, Edgars Šķenderis un Iveta Smilga-Krongorne. Dienai V. Rupmejs apstiprināja, ka Tehnoinvest piederošās Ekodoktrīnas daļas ir pārdotas, taču par darījumu lūdza vaicāt īpašniekiem. Viens no tiem Edgars Šķenderis Dienai norādīja, ka ar presi nemēdzot runāt, un lūdza jautājumus uzdot savam pārstāvim Jurim Pētersonam, kurš uz tiem neatbildēja. Kā rokās nonācis uzņēmums, skaidrības nav, taču jaunais valdes loceklis J. Aizbalts signalizē iespējamu saistību ar Aināru Šleseru. J. Aizbalts ir strādājis par projektu vadītāju atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā L&T un 2009. gadā no A. Šlesera pārstāvētās vadītās partijas LPP/LC saraksta kandidējis Mārupes novada domes vēlēšanās.
A. Šķēle diskusijā gan norādīja, ka viņa ģimene atkritumu biznesā paliks arī pēc Ekodoktrīnas pārdošanas, jo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā Veolia vides serviss, kur 51% kapitāldaļu pieder starptautiskā koncerna Dalkia meitasuzņēmumam Veolia Properte, atlikušie 49% pieder SIA Bioinvest, kas savukārt pieder SIA INPO 3, un tas savukārt jau minētajai, Šķēles ģimenei daļēji piederošajai PAP.
Augstas prasības
Tiesa, izsludinātais konkurss jau izraisījis pirmās kaislības, radot aizdomas, vai konkurss nav pielāgots kādam pretendentam. Daļai uzņēmumu neizpildāma esot prasība, lai pretendenti iepriekšējos trijos gados būtu savākuši vismaz 100 tonnu bīstamo atkritumu gadā un izdarījuši vismaz 1000 ierakstu Latvijas Bīstamo atkritumu pārvietošanas uzskaites sistēmā. A. Ameriks, kurš vienlaikus ir arī A. Šlesera partijas biedrs, skaidro, ka šāds bīstamo atkritumu daudzums ik gadu nonāk Getliņos. «Mēs savas prasības nekoriģējam pēc Latvijas tirgus iespējām, bet nosakām pēc reālajiem apjomiem. Var apvienoties konsorcijā vairāki uzņēmumi. Kritēriji nav augsti, ir jāatdala pūstošā daļa no degošās un inertās, bet ir prasība, lai tas notiktu automātiski, mēs nevaram riskēt ar cilvēkiem, kas var sadurties uz kādas šļirces,» norāda arī Getliņi EKO pārstāvis I. Stirāns. Konkursā pretendenti var pieteikties līdz 8. jūlijam. Patlaban Ekodoktrīna tajā vēl pieteikusies nav.