Gribam visu

Gribam no Eiropas Savienības visu, bet vai varēs? Tāds ir Dienas jautājums un smagā tēma - izšķiršanās par vienu prioritāti. Tiešmaksājumi vai Kohēzijas fonds, ja tāda izšķiršanās būs jāizdara. Mūsu politiķi bravurīgi to vēl sauc par viltus izšķiršanos, diplomātiski dūdojot elektorātam patīkamo ziņu, ka viss ir svarīgi. Tomēr Briseles koridoros sen klīst runas, ka kādā brīdī Latvijai būs jāizvēlas, ko gribam vairāk - vairāk naudas lauksaimniecībai vai lielāku finansējumu ceļu labošanai, zinātnei un citām attīstībai vitāli nepieciešamām nozarēm. Godam atklāta Dienas rītā ir Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāte, Eiropas lietu komisijas locekle Dana Reizniece-Ozola, kas piedalās arī Nacionālā attīstības plāna apakškomisijas darbā. Neskatoties uz ZZS it kā dabiski nepieciešamo vajadzību mūžam vilkt zemnieka dziesmu, Dana Reizniece-Ozola skaidri un gaiši pasaka: «Jāsaprot, ka Kohēzijas fonds lielā mērā ir mūsu attīstības pamatā. Tās ir ielas, skolas, ostas, lidosta, sociālie atbalsta pasākumi. Tāpēc mans uzskats ir, ka Latvijas prioritāte ir Kohēzijas fonds.» Tas, protams, nenozīmē, ka Latvijas valdībai, mūsu eiroparlamentāriešiem piepalīdzot, nebūtu jācīnās par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem. Tomēr ir jābūt pilnīgi gataviem brīdim, kurā paliek skaidrs, ka divas prioritātes nevar būt. Šajā brīdī jau jābūt izlemtam, kas ir prioritāte numur viens, nevis tikai jāsāk diskusija par to, kaut gan, iespējams, valdībai tas jau ir skaidrs.