Atēnu un ES strīdus savā labā var izmantot Krievija, kurai pēc pērn veiktās Krimas pussalas aneksijas un militārā iebrukuma Austrumukrainā ir saspīlētas attiecības ar Rietumiem. Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms, pret kuru ES un ASV ir vērsušās ar sāpīgām sankcijām, cenšas satricināt rietumnieku vienotību un iegūt sev sabiedrotos no to vidus. Dumpnieciskā Grieķija, kuras sabiedrībai ir labvēlīga attieksme pret Krieviju, var par tādu kļūt.
Draugos ar Kremli
Jūnija beigās noslēgsies ES Grieķijai izsniegtā palīdzības programma, ko pagarināja februāra beigās, lai dotu laiku sarunām par jauna aizdevuma izsniegšanu. Tomēr pagaidām sarunas nevedas. ES un tās vadošā dalībvalsts Vācija pieprasa Grieķijai turpināt jau kopš 2009. gada realizēto politiku - samazināt budžeta izdevumus, privatizēt valsts uzņēmumus un reformēt darba likumdošanu. No ilgstošās taupības nogurušie grieķi nevēlas pildīt šos nosacījumus.
Nesen Grieķijas aizsardzības ministrs Pans Kamens, kura vadītā labējo populistu partija Neatkarīgie grieķi iekļāvās kreiso radikāļu partijas Syriza veidotajā valdībā, paziņoja, ka Atēnas varētu vērsties pie Krievijas, ja ar ES neizdosies vienoties par jaunu aizdevumu. Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Niks Huntis pat atklāja, ka Maskava jau esot izteikusi «piedāvājumus ekonomiskam atbalstam», raksta izdevums Newsweek.
Jau nākamajā dienā pēc Syriza uzvaras 25. janvārī notikušajās parlamenta ārkārtas vēlēšanās A. Ciprs tikās ar Krievijas vēstnieku Atēnās. Viņa ieceltais ārlietu ministrs Niks Kocis publiski kritizēja ES sankcijas pret Krieviju, bet aizsardzības ministrs P. Kamens iestājās par ciešākām attiecībām ar Maskavu. Maijā A. Ciprs un P. Kamens apmeklēs Maskavu.
A. Ciprs jau pirms kļūšanas par premjeru bija iemantojis Kremļa simpātijas. Pērn maijā Maskavā viņu uzņēma Krievijas parlamenta augšpalātas - Federālās padomes - priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko. Pēc vizītes A. Ciprs izplatīja Kremļa viedokli, ka Ukrainā pie varas ir «fašisti un neonacisti», atbalstīja promaskavisko separātistu rīkotās «vēlēšanas» Austrumukrainā un nosodīja ES sankcijas pret Krieviju.
Savukārt N. Kocim ir draudzīgas attiecības ar Kremļa ideologu Aleksandru Duginu, kuru šonedēļ iekļāva ASV melnajā sarakstā. Decembrī hakeru grupējums, kas sevi dēvē par Šaltai Boltai, publicēja elektroniskā pasta saraksti, kas atklāj Syriza līderu saites ar A. Duginu un krievu miljardieri Konstantīnu Malofejevu, kurš finansē Austrumukrainas separātistus.
Jātuvinās Maskavai
Krievija patīk ne tikai Grieķijas politiķiem, bet arī ierindas grieķiem. Domnīcas Pew Research Center pērn veiktajā aptaujā 61% grieķu atklājuši, ka viņiem ir pozitīvs viedoklis par Krieviju. «Skaidrs, ka Vācija vēlas novest nabadzībā mūsu tautu,» lielveikala darbinieks Kosts Iliadis sacīja raidsabiedrībai BBC. «Mums ir jātuvinās Maskavai, pat ja tas nozīmētu, ka mūs izmet no ES.»
Grieķu siltajām jūtām pret Krieviju ir vairāki iemesli. Galvenais abas valstis vienojošais faktors ir pareizticība, taču liela nozīme ir arī vēsturiskiem notikumiem.
Vieni no grieķu neatkarības kara (tas sākās 1821. gadā) iniciatoriem bija toreizējās Krievijas impērijas pilsētā Odesā dzīvojošie grieķi. Viņu izveidotās slepenās kustības Filiki Eteria (Draugu sabiedrība) mērķis bija atbrīvot Grieķiju no Osmaņu impērijas jūga. XX gadsimta pirmajā pusē Grieķijā populāras kļuva sociālisma idejas, kuru lāpnese pasaulē bija Padomju Savienība.
Arī nesenā pagātnē Grieķijā pie varas bijuši Krievijai draudzīgi politiķi. No 2004. līdz 2009. gadam Grieķijas premjerministrs bija konservatīvais Kosts Karamanlis, kurš atbalstīja «cauruļvadu diplomātiju», pozicionējot Grieķiju kā vārtus Krievijas energoresursiem uz Eiropu.
Izspēlē Krievijas kārti
Grieķu nievājošā attieksme pret ES ir izdevīga Kremlim, uzskata analītiķi. «[Kremļa] vispārējais mērķis ir atrast ceļu, kā graut eiropiešu vienotību un galu galā - eiroatlantisko vienotību,» uzskata žurnālists Pīters Pomerancevs, kurš ir atzītās grāmatas par Krievijas propagandu Nothing Is True and Everything Is Possible (Nekas nav patiesība, un viss ir iespējams) autors.
Arī pazīstamā vēsturniece un publiciste Anne Aplbauma atzīmē, ka Krievijas prezidents V. Putins gadiem ilgi ir centies iedragāt NATO un ES un sēt domstarpības rietumvalstu vidū. «Grieķija ir pateicīga auditorija šai politikai,» ir pārliecināts grieķu žurnālists Davids Patrikaraks. Apmaiņā pret grieķu vēlmi pēc lētākiem energoresursiem un Krievijas investīcijām Maskava varētu lūgt grieķiem nepieļaut papildu sankciju ieviešanu.
Grieķijā dzimušais Krievijas ārpolitikas eksperts Mans Karagianis domā, ka Grieķijas valdība izspēlē Krievijas kārti, lai varētu panākt Atēnām pēc iespējas izdevīgāku iznākumu sarunās ar ES. «Bet Atēnām būs ļoti grūti distancēties no ES un NATO,» prāto Londonas augstskolas King's College mācībspēks.
Grieķijas valdība mierina, ka nevajag uztraukties par tās flirtu ar Kremli. «Tiekties pēc daudzdimensiju ārpolitikas nav aizliegts, tas nav ne noziegums, ne grēks,» sacīja Grieķijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Konstantīns Kutrs.