Pirmās pazīmes
Vairums saslimušo vecāki, piesakot neierašanos, stāstījuši, ka mazie, baudot uznākušā atkušņa priekus, ir «pārdozējuši»: saslapējuši drēbes, iedzīvojušies klepū un pilošos degunos. Kāds vīruss jau pagājušajā nedēļā krietni papluinījis citas bērnudārza grupiņas. Par to, ka kāds no Priedītes bērniem varētu būt saslimis ar gripu, gan signāli sākuši pienākt tikai šonedēļ. Rītdien ar ārsta zīmi bērnudārzā atgriezīšoties četrgadīgs zēns, kurš mājās bijis jau no Ziemassvētkiem un kuram, pēc vecāku teiktā, jau pirms kāda laika šādu diagnozi noteicis vizītē ieradies mediķis. Arī pagājušajā piektdienā sasirgušajam sešgadniekam, kam brīvdienās turējusies 40 grādu temperatūra, ārsts izteicis aizdomas par gripu.
Audzinātāja Inese Tauriņa savos 20 darba gados atceras gadījumu, kad divas februāra nedēļas epidēmijas dēļ bērnudārzu apmeklējis tikai viens bērns, taču uzskata, ka gripas dēļ nav vērts krist panikā. «Mājās par to runā, informācija ienāk pa televizoru, taču tur arī rāda, ka kuģi grimst, lidmašīnas krīt, vai tādēļ neiet ārā?» viņa retoriski jautā. Pašas ģimenes pieredze rādot, ka vakcinēšanās no saslimšanas nepasargā. Tomēr zināmi piesardzības pasākumi nenāk par sliktu: audzinātāja, kamēr bērni guļ, vēdina telpas, no rītiem dezinficē rokturus un darba virsmas. Viņas profesionālo aci aizskāris pagājušās svētdienas izbraucienā vērotais: mašīnu stāvvietas pie tirdzniecības centra Alfa ir pilnas, vecāki, vīrusu laikā skrienot uz 70% atlaidēm, uz iepirkumu ratiņiem uztupinājuši zīdaiņus…
«Modernā» cūku gripa
Gripas epidēmijas Latvijā vēl nav, tomēr vīruss ir sācis cirkulēt, atzīst arī Dienas aptaujātie ģimenes ārsti, kuru prakses ir Rīgas centrā. Pagaidām pacienti par gripas simptomiem vēl nesūdzas, bet meklē palīdzību pret citu vīrusu ierosinātām saslimšanām, stāstīja ģimenes ārste Zanda Oliņa-Putene. Arī ģimenes ārsts Andris Baumanis nebija saskāries ne ar vienu gripas slimnieku, tomēr bija pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums: no kolēģiem saņemti signāli par slimniekiem Ventpils un Kuldīgas pusē. Mediķi uzskata, ka Rietumlatvijā lipīgā slimība, visticamāk, ieradusies ar kuģu pasažieriem no Zviedrijas.
Divi pirmie gripas gadījumi Latvijā tika konstatēti decembra sākumā. Gada pirmajā nedēļā slimoja 78 no katriem 1000 iedzīvotajiem, apstiprināja Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle. Par epidēmiju varētu runāt, ja nedēļas laikā būtu 100 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju.
«Šogad ir absolūti normāls gads,» sacīja B. Rozentāle. Gripa ir sezonāla slimība, visbiežāk vīruss Latvijā sāk cirkulēt ziemas mēnešos - janvārī, februārī, martā. Pērn pasaule gan saslimstībai ar gripu sekoja ar īpaši saasinātu vērību: bija parādījies jauns vīrusa apakštips - A(H1N1) vīruss, kuru cilvēki dēvē par cūku gripu. Pirmais gripas vilnis bija 2009. gadā vasarā, Latviju skāra tikai otrais, kas sākās oktobrī un maksimumu sasniedza novembrī.
Epidēmijas mērogu gripa šogad jau ieguvusi piecās Rietumeiropas valstīs - Francijā, Izraēlā, Luksemburgā, Ukrainā un Īrijā. Paaugstināta gripas vīrusa cirkulācija ir arī Beļģijā, Nīderlandē, Vācijā, Dānijā un Lielbritānijā. Divām trešdaļām slimnieku Lielbritānijā ir konstatēts A (H1N1) tipa un trešdaļai - B tipa vīruss. Arī Latvijā šogad vairāk izplatīts cūku gripas apakštips: 85% no gripas gadījumiem ir A(H1N1). «Vakcinēto ir maz un pretvīrusu preparāti ir dārgi - ap 20 latu, tos atļauties var reti kurš,» ģimenes ārsts A. Baumanis izteica bažas, ka cilvēki gripai nav pietiekami sagatavoti.
Britu šāgada pieredze
Lielbritānijā pašlaik cilvēki pārsvarā izslimo gripu vieglā formā, tomēr ir arī smagi gadījumi. Lielbritānija ziņojusi par 50 nāves gadījumiem. Visvairāk saslimušo ir vecumā līdz četriem gadiem, otrais lielākais slimnieku blīvums ir 5-14 gadu vecu iedzīvotāju vidū, seko līdz 44-45 gadus veci cilvēki. Viņi ar līdzīgiem vīrusa apakštipiem nav saskārušies, un tas nozīmē - viņiem nav specifiskās imunitātes. Pērn Latvijā no gripas mira 35 cilvēki. 33 bija jaunāki par 59 gadiem, puse no viņiem sirga ar kādu hronisku slimību.
«Neatkarīgi no tipa vai apakštipa gripa tāpat kā jebkura cita infekcijas slimība var noritēt viegli, vidēji smagi un smagi. Vīrusa spēks jeb izdzīvošanas spējas pieaug, pārejot no viena organisma uz otru. Tāpēc nereti atkārtotā epidēmijā pēc jauna gripas vīrusa apakštipa parādīšanās ir vairāk vidēji smago un smago formu nekā pirmajā reizē. Tas ir vīrusa izdzīvošanas jautājums,» skaidro B. Rozentāle.
«Pret gripu nevajadzētu izturēties vieglprātīgi,» viņa uzsver. Tā nav parasta saaukstēšanās, kā cilvēki mēdz dēvēt vīrusu izraisītās saslimšanas. Gripas vīruss, kura galvenā vairošanās vieta ir augšējie elpceļi, bojā sīkos asinsvadus, kas lielā mērā nodrošina skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņu organismā. Līdz ar to audos veidojas skābekļa bads. Pret to visjutīgākās ir galvas smadzenes, sirds muskulis un plaušas.
Smagas gripas laikā sīkajos asinsvados veidojas trombi, asinsvadu sieniņas paplašinās, var rasties asinsizplūdumi. Visbiežākā gripas komplikācija ir plaušu karsonis, var būt arī strutaini deguna blakusdobuma un vidusauss iekaisumi, arī sirds muskuļa iekaisums miokardīts.
«Gaisa pilienu infekcijas efektīvi var regulēt tikai vakcinējoties, uzskata B. Rozentāle. Pirmkārt, jāvakcinē riska grupas: cilvēki ar sirds asinsvadu, plaušu, nieru slimībām un cukura diabētu, bērni līdz divu gadu vecumam un cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Lielbritānijā vakcinēti ir 40-70% riska grupu pacientu, bet Latvijā diemžēl tikai 3%.