Satricinājumu skarta
Gruzija pēdējā laikā saskārusies gan ar iekšējiem, gan ārējiem satricinājumiem. Nesen pārdzīvota valdības krīze, premjeram Iraklijam Garibašvili atlaižot aizsardzības ministru Irakliju Alasaniju, uz to reaģējot, atkāpās arī ārlietu ministre Maija Pandžikidze un Eiropas lietu ministrs Aleksijs Petriašvili - politiķi, kuri bija fokusējušies uz Gruzijas tuvināšanos NATO un Eiropas Savienībai. Savukārt pagājušajā nedēļā pasauli apskrēja ziņa par Krievijas līgumu ar separātisko Abhāzijas apgabalu, ko Gruzijas prezidents Giorgijs Margvelašvili nodēvējis par draudiem valsts teritoriālajai vienotībai.
Gruzīni Latviju vienmēr uztvēruši kā vienu no saviem uzticamākajiem sabiedrotajiem Rietumu pasaulē, un rosinājums stingrākai ES rīcībai pret tāda veida Krievijas provokācijām kā Abhāzijas gadījumā ir viena no lietām, ko Gruzija cer sagaidīt no Latvijas prezidentūras ES Padomē. Latvijas delegācijas vizītes laikā no augstākajām Gruzijas valsts amatpersonām tas izskanēja ne vienreiz vien - vienlaikus ar pausto pateicību par Latvijas morālo atbalstu Gruzijai saspringtā brīdī.
«Svarīgi, ka šī jūsu vizīte notiek tieši šodien, kad mūsu valsts saskaras ar jaunu izaicinājumu Gruzijas vienotībai. Krievija pieļāvusi vēl vienu būtisku pārkāpumu, apdraudot mūsu teritoriālo integritāti. Tā sauktais atbalsta līgums ar okupēto Abhāziju kārtējo reizi apšauba mūsu teritoriālo vienotību,» pēc sarunas ar Latvijas prezidentu Andri Bērziņu uzsvēra G. Margvelašvili. Viņš arī izteica pateicību Baltijas asamblejai, kura bijusi pirmā organizācija, kas nosodīja minētā līguma parakstīšanu.
Savukārt A. Bērziņš apliecināja, ka Latvija «darīs visu iespējamo, lai gruzīni savā valstī varētu justies drošāk», lai gan norādot: «Pats galvenais tomēr būs atkarīgs no jums pašiem.»
Latvijas vēstniece Gruzijā Elita Gavele arī piebilst, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka Gruzijas ģeopolitiskais fokuss - virzība uz ES un NATO - būtu mainījies. «Kolīdz notika ministru atlaišana, valdība uzsvēra, ka valsts ģeopolitiskais kurss nemainās un turpināma virzība uz ES un NATO. Pagaidām man nav ne mazāko aizdomu par to,» bilda E. Gavele.
Starp vīnu un politiku
Vērojot Krievijas agresiju Ukrainā, Eiropā jūtams saprotams satraukums un emocionalitāte. Turpretī gruzīniem Krievijas karadarbība un šaušana uz cilvēkiem ir pavisam nesena vēsture. «Varbūt tāpēc reakcija no viņu puses nav tik emocionāla, bet viņi, protams, saskata kārtējās bažas priekš sevis,» vērtē Latvijas vēstniece Gruzijā.
«Protams, gruzīniem ir ļoti uzmanīgi jābalansē starp Krieviju, kur šobrīd ir aktīvs tirgus Gruzijas vīnam un Borjomi minerālūdenim, un politiskās nostājas paušanu par notikumiem Ukrainā. Es domāju, ka viņi to dara profesionāli,» atzīst E. Gavele.
Tikpat praktiskas lietas pārrunājuši arī Latvijas un Gruzijas aizsardzības ministri. Raimonds Vējonis (ZZS), tiekoties ar savu Gruzijas kolēģi Mindju Džanelidzi, sprieduši par kopīgu militāru mācību rīkošanu jau nākamgad Latvijas un Gruzijas teritorijā, militāro ekspertīzi un konsultācijām. «Es nedomāju, ka viņi no mums sagaida fizisku iejaukšanos un fizisku dalību konflikta risinājumā, bet viņi gaida morālu un politisku atbalstu un nostāju, ka šis līgums ir liels trieciens tām attiecībām, ko Gruzija mēģināja panākt ar Krieviju,» komentē vēstniece.
Izmanto partnerību
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) ar savu Gruzijas kolēģi Tamāru Baručašvili vizītes laikā parakstīja protokolu par abu valstu Ārlietu ministriju ciešāku sadarbību. Tādējādi Latvijas Ārlietu ministrija konsultēs Gruzijas kolēģus par politikas koordinēšanu tādās starptautiskajās organizācijās kā ANO, EDSO un citās, kā arī sniegs mācības ES darbības mehānismos. «Atbalsts, padoms un palīdzība Gruzijas kolēģiem gan ES, gan NATO koridoros,» līguma būtību raksturo E. Rinkēvičs. Līdzīgus sadarbības memorandus ar saviem gruzīnu kolēģiem noslēdza arī Zemkopības un Labklājības ministrija, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Latvijas ārlietu ministrs norāda, ka tieši Gruzija un Moldova ir valstis, kas visveiksmīgāk un pilnīgāk izmantojušas iespējas, ko piedāvā ES Austrumu partnerības iniciatīva. «Tās noteikti ir kļuvušas par līdervalstīm,» izteicās ministrs. «Svarīgi, lai Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā 2015. gada maijā rīkotajā Austrumu partnerības samitā Rīgā šie sasniegumi tiktu atbilstoši novērtēti. Gruzijai kopā ar citām valstīm, kas vēlas un ir gatavas ciešākai integrācijai, jāpiedāvā konkrētas «ceļakartes» ciešākai sadarbībai ar ES dažādās jomās. Jādomā par sadarbības paplašināšanu tādās jomās kā enerģētika un ES kopējā drošības un aizsardzības politika,» klāstīja E. Rinkēvičs.
Uzstājoties Latvijas un Gruzijas biznesa forumā, Latvijas prezidents A. Bērziņš arī uzsvēra, ka ar šo vizīti sadarbības stiprināšana ar Gruziju neapstāsies - jau janvārī paredzēta Gruzijas delegācijas viesošanās Latvijā.