Bizojošās krellītes
Arī es sākumā novietnē saskatu tikai lielos lūšus Rubīnu un Kamēliju un viņu pērnā gadā dzimušo dēlu Hercogu, bet nolemju gaidīt. Pēc neilga laika ap lūšu mammu Kamēliju sākas rosība. Lūsēni, kuri nu jau izauguši krietna kaķa lielumā, izgulējušies, paēduši, un pēc brīža voljerā viss iet vaļā uz velna paraušanu. Plašajā novietnē pietiek vietas gan saldam miedziņam, gan rotaļām, gan kaķiskai meditācijai saulītē. Brīdi pa brīdim Kamēlija kādu satrakojušos mazuli maigi saņem zobos un noliek pie vietas. Kad lūšu bērni izjārējušies, Jēkabiņš «noplīst», piespiedies mātes sānam, savukārt abas māsas vēl kādu laiku kaitējas savā starpā. Tad arī viņas pieveic nogurums. Lūšu māte nenolaiž acis no bērneļiem, viņai par atvasēm lielākā teikšana. Tētis rūpēs pa pēcnācējiem nepiedalās.
Jēkabs, Ambera un Pērle piedzima nepilnus 250 g smagi. Pēc divām nedēļām viņiem atvērās acis. Sākumā ēdienkartē bija tikai mātes piens, bet jau aptuveni mēneša vecumā trīnīši sāka nomēģināt arī gaļu. Mans pavadonis, Rīgas zoodārza Informācijas nodaļas runas vīrs Māris Lielkalns, saka, ka Kamēlija mazos turpinās barot ar mātes pienu līdz pat četru mēnešu vecumam.
Māris vērš uzmanību - maskējošas krāsas kažokos tērptos ārēji līdzīgos bērneļus varot pat atšķirt - Jēkabs ir nedaudz tumšāks un plankumaināks, Pērle un Ambera - gaišākas. Māris priecājas: «Iepriekšējā gadā Kamēlijai un Rubīnam bija tikai viena atvase - Hercogs -, un puikam bija ļoti garlaicīgi, bet šogad ir veseli trīs nerātneļi, un dažreiz te mači notiek ne pa jokam! Tā spēlēšanās viņiem ir kaķiska, kas arī saprotams, - lūši ir lielākie Latvijas kaķi. Nereti arī Kamēlija rotaļājas ar mazajiem, un šie kā krellītes bizo viņai pa pēdām. Zoodārzā medībās nav jāiet, te barība tiek pasniegta uz paplātes, tomēr Kamēlija atvasēm māca dažu labu izdzīvošanas stiķi, piemēram, kokos kāpšanu - iekrampējies ar asajiem nadziņiem un rāpies augšā! Rīta un vakara pusē lūsēni ir aktīvāki, bet karstums iespaido arī viņus, dzīvnieki kļūst flegmatiskāki.»
Pamājiet ar roku
Pie lūšu novietnes ir uzraksts Jēkabpils lūšu rezidence, jo 2013. gada novembrī Jēkabpils kļuva par Rīgas zooloģiskā dārza lūšu pāra Kamēlijas un Rubīna aizbildni. Māris Lielkalns: «Stāsta, ka sensenos laikos Kurzemes hercogs Jēkabs klīdis pa savas hercogistes mežiem, bet medījums nav gadījies. Beidzot viņš nonācis Daugavas krastā, un te zem kuplas egles - lūsis. Nomedījis hercogs lūsi un pamanījis, ka tuvumā ir neliela apdzīvota vieta. 1670. gada 12. februārī Kurzemes hercogs Jēkabs tajā vietā nodibināja pilsētu, kuru nosauca savā vārdā - par Jakobstadt. Tas bija pirmais tagadējās Jēkabpils nosaukums. Pilsētas ģerbonī sudraba laukumā zem egles attēlots uz kreiso pusi ejošs lūsis. Heraldiskā komisija Jēkabpils ģerboņa zīmējumu pieņēma 1924. gada 21. novembrī.»
Pagājušā gada pavasarī lūšu pārim piedzimušo pirmo atvasi nosauca skaistā un stiprā vārdā par Hercogu, un Jēkabpils pilsētas pašvaldība uzņēmās krustvecāku pienākumus, dāsni atbalstot lūsēna augšanu finansiāli. Šogad, 18. jūnijā, zoodārzā notika vārda došanas svinības trim šī gada Kamēlijas un Rubīna atvasēm. Vārda izvēles konkursā piedalījās ap četriem simtiem jēkabpiliešu. Viņi deva priekšroku vārdiem Pērle, Ambera un Jēkabs.
Latvijā pašlaik mītot ap 700 ziemeļu lūšiem. Lielo kaķu mūžs ilgst ap 10-12 gadiem. Mūsu platuma grādos lūšu (Eirāzijas lūša pasuga ziemeļu lūsis Lynx lynx lynx) pamatbarība ir zaķi, stirnas, lapsas un vistveidīgie putni. Ziemā viņi uzbrūk arī staltbriežu un aļņu teļiem un mežacūku sivēniem, bada laikā var medīt arī sīkos plēsējus, vāveres un peļveidīgos grauzējus, pie izdevības uzbrūk pat bebram. Lūša galvenie ieroči ir asā redze un dzirde. Nebaidieties, cilvēkam lūsis uzbrūk vien, ja ir ievainots un nevar noslēpties, un mātes var kļūt agresīvas, aizsargājot savus mazuļus. Ja manāt, ka mežā jums pa pēdām seko lūsis, visticamāk, zvērs to dara, «lūsiskas» ziņkārības mākts. Pamājiet meža kaķim ar roku un ejiet tālāk!
Uz jautājumu - vai zoodārzam vajag tik daudz lūšu - Māris Lielkalns atbild: «Ziemeļu lūsis ir iekļauts apdraudēto dzīvnieku sarakstā. Pagājušā gadsimta 70. gados daudzās Eiropas valstīs tika sākti lūša reintrodukcijas projekti, Austrijas, Čehijas, Francijas, Itālijas, Slovēnijas, Šveices, Vācijas u. c. mežos izlaižot no citām lūšu populācijām paņemtus dzīvniekus. Arī pašlaik vairākās valstīs plāno reintrodukcijas projektus izzudušo lūšu populāciju atjaunošanai (Lielbritānijā) vai populāciju papildināšanai (Polijā). Rīgas zooloģiskais dārzs jau vairāk nekā 20 gadu piedalās lūšu vairošanas programmā. Pēdējo 10 gadu laikā četrpadsmit zoodārza filiālē Cīruļi dzimušie lūsēni nosūtīti uz citiem zoodārziem. Ambera, Pērle un Jēkabs pēc gada vai diviem, visticamāk, dosies uz Poliju.»