Saknes Jēkabpilī
Divdesmit četras minūtes garā spēles īsfilma ir stāsts par tēvu, kurš atgriežas no cietuma un cenšas atjaunot attiecības ar savu dēlu, ko atveido Oskars Vīksne. Labie nodomi saduras ar dažādiem šķēršļiem un noved līdz negaidītam atrisinājumam. «Tieši pirms diviem gadiem man piedzima bērns,» stāsta Valērijs Oļehno, kuru šis ģimeniskais notikums mudinājis pievērsties tēva un dēlu attiecību tēmai arī topošajā darbā, turklāt kaut ko līdzīgu kā filmas varoņi savā dzīvē bija piedzīvojis labs viņa draugs no Jēkabpils.
«Man šķiet, ka ir ļoti svarīgi zināt, ka esmu no provinces,» ar sevi iepazīstina jaunais režisors, kurš izaudzis šajā pilsētā. Piecpadsmit gadu viņš ir nodarbojies ar ielu dejām, absolvējis Latvijas Kultūras koledžu un iesaistījies Olgas Žitluhinas dejas kompānijas darbībā. Savukārt kinoindustrijā ir nokļuvis «pilnīgi spontāni», kad no savas paziņas uzzinājis par uzņemšanu Latvijas Kultūras akadēmijas Filmu režijas un producēšanas maģistra studiju programmā, ko pērn ir sekmīgi pabeidzis.
Paņems, nepaņems
Pirms studijām akadēmijā ilgu laiku Valērijs Oļehno bija nodarbojies ar fotografēšanu un ik pa laikam pievērsies arī filmēšanai un montāžai. «Es gribēju padziļināt savas zināšanas šajā jomā, mans mērķis nebija kļūt par režisoru,» stāsta Pa Pa autors. Paņems - paņems, nepaņems - iešu tālāk, nodomājis nākamais Lielā Kristapa ieguvējs, kuram dejotāja un horeogrāfa pieredze ļoti palīdz kino veidošanā. «Es pievēršu daudz lielāku nozīmi aktieru kustībai un viņu izvietojumam kadrā,» paskaidro Valērijs Oļehno.
Režisors saka, ka maģistra studiju programmā pasniedzēji ir palīdzējuši izcelt katra studenta stiprās puses, nevis centušies visiem iepotēt vienu un to pašu informāciju. Vienīgais rāmis diplomdarba veidošanā ir bijis budžets. «Mēs bijām ierāmēti savās fantāzijās - mēs nevarējām domāt par helikopteriem vai tamlīdzīgām lietam, jo realitāte mūs spieda pie zemes,» atklāj Valērijs Oļehno, kurš sevi uzskata par ļoti piekasīgu režisoru, taču šoreiz viss ir noritējis kā pa diedziņu.
Neaprakstāmas sajūtas
Par vienu no Valērija Oļehno darba Pa Pa lielākajiem pārsteigumiem skatītājiem varētu kļūt Andra Keiša spēlētā varoņa breikošana naktsklubā - kad cietuma novārdzinātajā ķermenī ieplūst vairākas glāzītes alkohola un norvēģu dueta Madcon dziesmas Beggin ritms, viņš atceras savu jaunību un savaldzina visas apkārt esošās meitenes. Izrādās, ka Jaunā Rīgas teātra aktieris savulaik ir nodarbojies ar šādām dejām un ļoti labi parādījis to izraisītās sajūtas uz lielā ekrāna. «Tās ir vārdos neaprakstāmas,» stāsta Valērijs Oļehno.
«Mokoši, ļoti mokoši,» jaunais režisors atzīst, ka scenārija rakstīšana viņam sagādājusi lielas grūtības. «Es nekad dzīvē nebūtu domājis, ka pienāks laiks, kad mēģināšu to darīt. Ja kāds par to būtu ieminējies pirms desmit gadiem, es skaļi smietos,» teic Valērijs Oļehno un piebilst, ka liela nozīme viņa scenārija tapšanā ir bijusi pasniedzējam Borisam Fruminam. Vai režisors ir gatavs pilnajam metram? «Pārāk liela atbildība,» viņš domā un pirms tam vēlas uzņemt vēl kādu spēles īsfilmu.
Noķert lielo lomu
Uz jautājumu par savām autoritātēm pasaules kino, Valērijs Oļehno atbild, ka viņam patīk atsevišķu režisoru atsevišķas filmas. «Es uzskatu, ka jebkurš mākslas darbs dzīvo neatkarīgi no sava radītāja,» stāsta Pa Pa autors, kurš piesauc Andreja Tarkovska, Džima Džārmuša, Alekseja Balabanova un Deivida Linča vārdus. «Dzēšgumijgalva bija viens traks gabaliņš,» 1977. gadā tapušo filmu raksturo Valērijs Oļehno, kura viens no pēdējā laika spilgtākajiem atklājumiem ir bijis Jurija Bikova Muļķis.
Valērija Oļehno Facebook lapā ir lasāma informācija ne tikai par viņa kino interesēm un panākumiem, bet arī par zvaigžņu brīžiem zivju ķeršanā. Vienā no bildēm režisors ir redzams ar branga izmēra lomu, kas viņa draugiem komentāros liek nopūsties baltā skaudībā. «Tā ir mana sirdslieta, kas ļauj atslēgties no ikdienas, - es varu zvejot no agra rīta līdz vēlai naktij,» atklāj Valērijs Oļehno, kuram šī nodarbošanās ir enerģijas uzkrāšana nākamajiem darbiem - dejā, fotogrāfijā, dizainā un kino.