Katra sevis pārvarēšana paplašina pasauli, iespējamā robežas pavirzot arvien tālāk... Ekspedīcijas dalībnieki startēja divu cilvēku komandās un trīs dienās veica aptuveni 60 km garu distanci. Dabas Dienu pārstāvēju es un žurnāliste Baiba Ābelniece.
Laižamies ar ragaviņām
Organizatori jau laicīgi dalībniekus iepazīstināja ar ekspedīcijas noteikumiem un nepieciešamo inventāru, jo nakšņošana notika ārā: teltīs vai nojumēs. Laikapstākļi turējās -1 līdz -8 grādu robežās, bija gan ledus, gan sērsna, gan spēcīgs ziemeļvējš un iespaidīgi saulrieti, ļaujot dalībniekiem izjust ziemu visā tās krāšņumā. Ierodoties starta vietā, tik tiešām notiek inventāra pārbaude - jāspēj uzrādīt, ka guļammaiss paredzēts nakšņošanai krietnos mīnusos, ir maiņas apģērbs, apavi un drēbes gana siltas un mitrumizturīgas... Publika, kas piedalīsies ekspedīcijā, ir visai raiba. Startē 36 komandas. Ir gan puiši ar armijas rūdījumu, mērķtiecīgas meitenes, skrupulozi noekipējušās pēc visiem priekšrakstiem no A līdz Z, kā arī romantiski pārīši - ekspedīcijas datumos iekrīt tieši Valentīndiena, un, iespējams, pilsētas pelēkā garlaikoti, jaunieši meklēs piedzīvojumus Vidzemes lauku sniega baltajās nokrāsās. Piektdienā, 13. datumā, maršrutu sākam ap pulksten pusastoņiem vakarā, brienot pāri sniegotam laukam. Šodien jāpieveic drusku vairāk nekā 10 kilometru, kas šķiet nieks, tomēr sniegs ir dziļš, jāatrod vairāki kontrolpunkti, turklāt nesot plecos somu ar visu trim dienām nepieciešamo inventāru. Baibas mašīnā atrodas vieglas plastmasas ragaviņas, kurās parasti vizinās viņas bērni. Nolemjam, ka tās noderēs - somas nevis nesot, bet velkot līdzi. Vietās, kur ceļš ir līdzens, tā arī notiek, bet pa dziļu sniegu nesamo tomēr nākas celt plecos, taču Vidzeme ir pakalniem bagāta, un tur, kur ceļš ved lejup, mēs laižamies braukšus. Juhu - kā bērnībā!
Lai teltī neklab zobi
Katru dienu ir daudz kontrolpunktu ar dažādiem pārbaudījumiem: jāiekurina ugunskurs, jāšauj ar kaķeni, jālaižas pāri upītei - tie ir daži no piedzīvojumu uzdevumiem, taču liela daļa ir teorētiskie jautājumi, piemēram, jāatpazīst uz izdrukām redzami zvaigznāji, latvju rakstu zīmes, putnu attēli, jāmin mīklas... Esam XXI gadsimta bērni, un te uzvar stiprākais interneta pieslēgums un veiklākās iemaņas, darbojoties ar Google, ko arī teju 100% visi dalībnieki liek lietā, jo ekspedīcijas galvenā balva ir gana vilinoša, lai nakts melnumā sniegotā nekurienē ļautu pirkstiem nosalt, - tas ir ceļojums uz leģendāro Karaļa takas gājienu piecu dienu garumā Fjￃﾤllrￃﾤven Classic Zviedrijā, kā arī Fjￃﾤllrￃﾤven tūrisma ekipējums. Tomēr lielākais pārbaudījums ir nakšņošana teltī. Esmu to darījusi ziemā, bet toreiz blakus bija auto un iespēja nekavējoties evakuēties. Ielienu guļammaisā un drusku klab zobi, par spīti termoveļai un sildenim, kura darbībai gan neticēju, bet tas sevi apliecināja pozitīvā praksē. Aptuveni plaukstas lieluma paciņa tik tiešām saskarē ar gaisu kļūst silta kā termofors, tomēr tiklīdz iedomājos, ka guļu burtiski sniega kupenā, aukstums atkal ir klāt. Grūti arī ar cepuri galvā, taču bez ir auksti. Tomēr nogurums dara savu, iemiegu, un rīts pienāk spirgts. Dienā jāpieveic aptuveni 34 kilometri, tāpēc pabrokastojam un dodamies laikus ceļā. Grūtākais ir nākamais vakars, bet smiekli pie ugunskura uzlabo omu, un, kā saka, viss labs, kas labi beidzas!