Nejaušie «noziedznieki»
Tirdzniecībā esošo preču klāsts, kas tapis no savvaļas sugām, ir daudzveidīgs: tostarp suvenīru sarakstos sastopami gan dzīvi dzīvnieki un augi, gan arī no tiem gatavoti izstrādājumi - medicīnas produkti, pārtikas produkti, ādas izstrādājumi, medību trofejas, koksnes un citi. Turklāt nelegālā apdraudēto sugu ieguve un tirdzniecība ir cieši saistīta ar novājinātiem kontroles mehānismiem dabas aizsardzībai konkrētās pasaules valstīs.
Zaudējot peļņu no legālas tirdzniecības, vienlaikus šai ķēdes reakcijā pasliktinās arī sociālekonomiskais stāvoklis valstī, reizēm padarot reģionu nestabilu, un tas samazina arī tūrisma plūsmu uz konkrēto valsti, padarot situāciju reģionā vēl nelabvēlīgāku. Tā ikviens savas nezināšanas dēļ var neapzināti kļūt ne vien par līdzvainīgo kāda reģiona dzīves apstākļu pasliktināšanās veicināšanā, bet arī par noziedznieku muitas punktā, ja laikus nepārliecinās par sugas apdraudētību vai nepieciešamību saņemt atļauju konkrētās preces iegādei un pārvešanai uz savu valsti.
Vienošanās pret sugu izzušanu
Lai nodrošinātu to, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas augu un dzīvnieku sugām neapdraud to pastāvēšanu dabā, 1973.gadā ASV, Vašingtonā tapa CITES konvencija (The Convention in International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora). Starptautiskā vienošanās par tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām kļuvusi par vienu no plašākajiem un dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem dabas aizsardzības līgumiem, vienojot 182 valstis. CITES konvencija ar īpašu atļauju sistēmas palīdzību regulē un seko līdzi tirdzniecībai ar vairāk nekā 35 000 savvaļas augu un dzīvnieku, kā arī no tiem gatavotiem izstrādājumiem. Pieļaujams, ka tieši pateicoties šai starptautiskajai konvencijai daudzas dzīvnieku sugu, piemēram, ziloņu, degunradžu, milzu spārngliemeža, pakavgliemenes populācijas mūsdienās nav izmirušas.
«Daudzu savvaļas dzīvnieku un augu sugas tiek komerciāli izmantotas lielos apjomos, kas kopā ar citiem faktoriem, piemēram, tādiem kā piemērotu dzīvotņu skaita samazināšanās vai izzušana, rada draudus sugu izdzīvošanai vai noved pie to izmiršanas. Daudzas savvaļas sugas, piemēram, krokodili vai čūskas, kas tiek izmantotas starptautiskajā tirdzniecībā, nav īpaši aizsargājamas vai pat tiek audzētas un pavairotas nebrīvē produkcijas ieguvei, bet CITES nosacījumi nodrošina, ka to izmantošana ir legāla un ilgtspējīga, līdz ar to šie resursi tiks saglabāti arī nākamajām paaudzēm,» skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītāja Ilona Vilne, norādot, ka CITES konvencija starptautiski regulē savvaļas sugu un to produktu tirdzniecību ar atbilstošu atļauju un sertifikātu palīdzību. Latvijā šo atļauju izsniegšanai pilnvarota Dabas aizsardzības pārvalde. Līdz ar to jebkuram CITES īpatnim gan komerciālās, gan nekomercialās darbībās ir nepieciešams CITES dokuments.
Šī gada 26.februārī Eiropas Komisija pieņēma Eiropas Savienības rīcības plānu ar mērķi novērst savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību Eiropas Savienībā un stiprināt Eiropas Savienības lomu pasaules mēroga cīņā pret šīm nelikumīgajām darbībām. Šis plāns paredz mobilizēt diplomātiskos, tirdzniecības un attīstības sadarbības instrumentus, lai apkarotu darbību, kas kļuvusi par vienu no ienesīgākajām noziedzīgākām darbībām pasaulē.
Ikdienā Latvijā CITES konvencijas īstenošanu uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldi, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi, Rīgas Pašvaldības policiju, Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu, Latvijas Dabas muzeju, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtu, Nacionālo botānisko dārzu.
Pašpārbaude sugu sarakstā
Līdz ar intensīvu tūrisma attīstību pēdējās desmitgadēs, palielinās arī pieprasījums pēc suvenīriem. Turklāt pēc tādiem suvenīriem, kas mēdz būt izgatavoti no tādām augu un dzīvnieku sugam, kuru eksistence ilgtermiņā ir apdraudēta. Tādējādi CITES apdraudēto sugu sarakstā ir iekļautas visu pērtiķu, kaktusu un orhideju, gandrīz visas bruņurupuču, daudzas čūsku, gliemežu un jūras zīdītāju sugas.
CITES konvencijā kopumā ir vairāk nekā 30 tūkstoši savvaļas sugu, turklāt tās ir sadalītas trīs konvencijas pielikumos (I, II, III) atkarībā no to apdraudētības pakāpes, savukārt Eiropas Savienības likumdošanā sugas sadalītas četros pielikumos (A, B, C, D). CITES konvencijas pirmajā pielikumā iekļautas vairāk nekā 900 īpaši apdraudētu sugu, kurām draudz iznīkšana vai kaitē tirdzniecība ar tām, līdz ar to to komerciāla izmantošana pilnībā aizliegta: piemēram, lemuri, lielie, plēsīgie kaķi, ziloņi, degunradži, lielie papagaiļi, pandas, himalaju lāči, arīdzan agaves, kaktusi un orhidejas. Otrā un trešā pielikuma sugu tirdzniecībai ir ierobežojumi un nepieciešama CITES eksporta atļauja: piemēram, tīkkokam vai daudzām primātu sugām.
No Latvijas savvaļas sugu klāsta CITES pielikumos sastopami tādi dzīvnieki kā ūdrs, brūnais lācis, vilks, ziemeļu lūsis, arī ērgļu, klijānu, liju un pūču sugas; sarakstā iekļauti arī posmkāji un dēles - laimiņu dižtauriņš un medicīnas dēles. No augu sugām Latvijas sarakstā atrodamas dažādas orhideju dzimtas sugas, tai skaitā, dzegužkurpīšu, dzegužpirkstīšu, naktsvijoļu sugas, no kurām kā apdraudētākā ir norādīta dzeltenā dzegužkurpīte. Lai pārliecinātos par to, kuras sugas vispār nedrīkst aizskart un kuru pārvadāšanai ir nepieciešama īpaša atļauja, pilnu CITES sugu sarakstu ikviens var izpētīt Dabas aizsardzības pārvaldes internetvietnē www.daba.gov.lv/cites.
Protams, eksotisko suvenīru vidū pastāv atsevišķi izņēmumi, ko katrs kā tūrists tikai savā privātajā bagāžā drīkst ievest bez īpašas atļaujas: piemēram, dažus gliemežvākus; mazus un apstrādātus krokodilādas izstrādājumus, bet tikai ar dokumentu, kurā norādīts, no kādas sugas tas izstrādāts; 125 gramu kaviāra īpaši marķētā iepakojumā; līdz četriem kaltētiem jūraszirdziņiem u.c. Taču jāņem vērā, ka sods par neatļauto izstrādājumu ievešanu vai tirdzniecību privātpersonām ir no 70 līdz 700 eiro un juridiskām personām no 140 līdz 1400 eiro.
Lai arī jau 1973.gadā pasaules valstis vienojās, ka apdraudēto sugu īpatņus vai no tiem izgatavotus suvenīrus varēs ievest tikai ar īpašām CITES atļaujām, tomēr ir vērts padomāt, vai šis suvenīrs ir tik nepieciešams.