«Noteikumi bija izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, un tad mēs saņēmām ļoti daudz priekšlikumu un iebildumu. Šobrīd tos visus esam apkopojuši un tuvākajās nedēļās [ar iebildumu paudējiem] rīkosim saskaņošanas sanāksmi, lai vienotos par noteikumu galaredakciju,» Dienai pauda šonedēļ amatā apstiprinātā Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhņēviča, kura līdz šim strādāja IZM Izglītības departamentā un bija atbildīga par šiem noteikumiem.
Iepazīstinot ar šiem noteikumiem, IZM tos stādīja priekšā kā līdzekli kritiskiem gadījumiem, kas ļautu pasargāt skolēnus no klasesbiedriem, kuri ar agresīvu uzvedību apdraud savu un pārējo drošību. Tomēr noteikumi saņēma kritiku, ka tie nekādi neuzlabo situāciju pašiem mazajiem agresoriem, no kuriem grib glābt pārējos.
Viens no pirmajiem iebildumu paudējiem bija biedrība Vecāki par izglītību. «Diemžēl, izlasot projektu, rodas iespaids, ka problēma tiek risināta vienpusēji, turklāt atbilstoši segregētās izglītības tradīcijām - ir bērns, ir problēma; nav bērna, nav problēmas,» teikts biedrības izplatītajā viedoklī. Līdzīgu nostāju pauž arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. «Noteikumus neatbalstījām, jo tur tiek risinātas sekas, un viss,» saka arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Tāpat savu akceptu noteikumu sākotnējai redakcijai nedod Latvijas Ārstu biedrība. Tās vadītājs Pēteris Apinis pauž bažas, ka atsevišķos gadījumos tas dotu skolotājiem iespēju nozīmēt mājmācību arī tad, ja tam nebūtu pietiekami nopietnu iemeslu. «Šādu bērnu ir pietiekami maz, tāpēc Latvijas medicīna būtu gatava pieslēgties un noskaidrot, vai tās ir patoloģijas vai agresijai ir citi iemesli,» viņš pauž.