Strīdīgā norma paredzēta grozījumos likumā Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām. Sākotnēji likumā paredzēti nelieli grozījumi, ko virzīja Tieslietu ministrija, taču Saeimā veiktas lielākas korekcijas, paredzot iespēju valdes locekļiem ieņemt arī citu amatu uzņēmumā un par to faktiski saņemt otru algu. Ja šie grozījumi gūs Saeimas atbalstu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valžu amatpersonas varēs saņemt aptuveni 4610 latu lielu atalgojumu, informēja FM. Kā zināms, valsts pārvaldē noteiktais maksimālais atalgojums ir premjeram, un tas šogad ir 1908 lati mēnesī.
Amatu apvienošana gan paredzēta, ja kapitāldaļu turētājs tam ir piekritis un ja darbinieks uzņēmumā ir nostrādājis piecus gadus, tādējādi liedzot mākslīgu amata apvienošanu, lai politiski ieceltiem valdes locekļiem varētu samaksāt vairāk, vēsta LETA. Šie grozījumi attiekšoties tikai uz augsta līmeņa profesionāliem menedžeriem, kas ilgstoši strādā attiecīgā kapitālsabiedrībā. Mērķis ir motivēt šādus augsti kvalificētos valdes locekļus un veicināt viņu palikšanu darbā valsts un pašvaldību uzņēmumos.
Oponenti gan norādījuši, ka algas lielumu palielināt divkārt ir nesamērīgi un ka runāt varētu par 10-30% algu pielikumu. Tas, ka cilvēks, esot divos amatos, strādās divreiz vairāk, esot nepatiesība, par oponentu teikto vēsta LETA. Providus pētnieks Valts Kalniņš domā: ja valdes loceklim atļaus ieņemt arī citu amatu, tad par darbu valdē viņam būtu jāsaņem puse no līdz šim saņemtā. Citādi, tā, pēc viņa domām, būs līdzekļu izsūknēšana no uzņēmuma. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle savukārt uzskata, ka cilvēkiem ir jāmaksā konkurētspējīgs atalgojums, taču jānodrošina, lai konkursi attiecīgajos amatos būtu atklāti un caurskatāmi un tajos tiktu iecelti labākie.