Dzīvokļu īpašnieku satraukums ir pamatots, jo skaidrs, ka viena dzīvokļa izīrētājam, kuram ir labi atalgots darbs un no darba algas tiek veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, iestājoties bezdarba situācijai, nepavisam negribas palikt bez bezdarbnieka pabalsta tikai tāpēc, ka viņam īpašumā ir viens vai divi dzīvokļi, kas tiek izīrēti.
Kad nevar saņemt pabalstu
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Juridiskajā departamentā skaidro, ka bezdarbnieka statuss netiek piešķirts tikai tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri par tādiem uzskatāmi likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu izpratnē, respektīvi, veic sociālās iemaksas. Proti, ja saimnieciskās darbības veicējam, piemēram, dzīvokļa izīrētājam, kurš izvēlējies nodokļus maksāt kā pašnodarbinātais, ienākumi pārsniedz 360 eiro mēnesī (respektīvi, valstī noteikto minimālo algu), tad viņam jāveic sociālās iemaksas. Taču bezdarbnieka statuss un pabalsts tiek piešķirts tikai tiem cilvēkiem, kuriem nav aktuālo sociālo iemaksu bezdarba laikā. Te gan jāpiebilst, ka tas nenozīmē, ka visiem dzīvokļu izīrētājiem, kuri izīrē dzīvokli dārgāk par 360 eiro mēnesī, ir jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šajā gadījumā ar ienākumiem līdz 360 eiro mēnesī tiek saprasta starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem no saimnieciskās darbības. (Piemēram, īres maksa var būt 400 eiro mēnesī, bet izdevumi, kas saistīti ar izīrētāja saimniecisko darbību - 100 eiro mēnesī, līdz ienākumi ir 300 eiro, t. i., mazāk par noteiktajiem 360 eiro.)
Cita situācija ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem, jo, kā skaidro VID speciāliste Aiva Zīrāka, visi mikrouzņēmumos strādājošie ir darba ņēmēji, kuri veic sociālās iemaksas. Savukārt, ja saimnieciskās darbības veicējs ir izvēlējies maksāt nodokļus nevis kā pašnodarbinātais, bet izmantojot mikrouzņēmuma nodokli, tad tiek veiktas arī sociālās iemaksas, kas nozīmē, ka, zaudējot algotu darbu un nepārtraucot saimniecisko darbību, bezdarbnieka statuss netiek piešķirts un bezdarbnieka pabalsts netiek maksāts. Līdz ar to A. Zīrāka saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem lielāko daļu budžeta veido ienākumi nevis no saimnieciskās darbības, bet no algota darba, neiesaka izvēlēties mikrouzņēmuma nodokļu maksātāja statusu, jo tas nav savienojams ar bezdarbnieka statusu.
Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Airīna Dreimane uzsver, ka bezdarbnieka pabalsta mērķis ir sniegt finansiālo drošības spilvenu cilvēkiem brīdī, kad bezdarba dēļ ienākumi ir zaudēti. «Taču, ja cilvēkam ir regulāri ienākumi, no kuriem tiek veiktas sociālās iemaksas, tad viņam nav pamata saņemt bezdarbnieka pabalstu. Tas attiecas gan uz saimnieciskās darbības veicējiem, kas veic sociālās iemaksas, gan uz divās darbavietās strādājošiem. Ja cilvēks zaudē vienu darbu, bet turpina strādāt otrā, tad viņam nav pamata saņemt bezdarbnieka pabalstu,» norāda A. Dreimane.
Ir izvēles iespējas
LM eksperte arī uzsver, ka dzīvokļu izīrētāji līdztekus iespējai reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji var reģistrēt īres līgumu VID un maksāt 10% no ieņēmumiem (nevis peļņas kā pašnodarbinātības gadījumā) un nemaksāt sociālo nodokli. Izvēloties šādu nodokļa maksāšanas režīmu, cilvēks nezaudē sociālās garantijas, kuras viņam nodrošina algots darbs. Protams, daudzos gadījumos 10% no ieņēmumiem būs vairāk nekā nodokļi no peļņas jeb starpības starp ieņēmumiem un izdevumiem. Tomēr A. Dreimane bilst, ka cilvēkam ir izvēles iespējas katrā konkrētajā gadījumā, un viņš var izvērtēt, cik viņam prioritāras ir sociālās garantijas bezdarba un slimības gadījumā no algota darba, un, to izvērtējot, tad var izvēlēties nodokļu nomaksu savam blakusienākumu veidam.
Tātad - saimnieciskās darbības veicējam, kurš ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai pašnodarbinātais, kas maksā arī sociālo nodokli, algota darba zaudēšanas gadījumā bezdarbnieka statuss netiek piešķirts un attiecīgi pabalsts netiek maksāts. Savukārt pašnodarbinātais, kura ienākumi nav tik lieli, lai būtu jāmaksā sociālās iemaksas, kā arī cilvēki, kuri maksā patentmaksu no saimnieciskās darbības, algota darba zaudēšanas gadījumā kvalificējas bezdarbnieka statusam un var saņemt bezdarbnieka pabalstu.
A. Dreimane skaidro, ja saimnieciskās darbības veicējiem, kuri veic sociālās iemaksas, tiktu maksāts arī bezdarbnieka pabalsts algota darba zaudēšanas gadījumā, tad tiktu diskriminēti tie strādājošie, kas strādā divās darbavietās un, vienu no tām zaudējot, nekādu pabalstu nesaņem.
«Es, protams, saprotu, ka visiem gribas saņemt visu un pēc iespējas vairāk, taču katram pabalstam ir savs mērķis, un, ja bezdarbnieka pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkam bezdarba situācijā, kad zaudēti ienākumi, tad nav pamata to maksāt cilvēkiem, kuriem ienākumi saglabājas,» skaidro LM pārstāve.
Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, kur tad paliek zaudētajā algotajā darbā samaksātais sociālais nodoklis, no kura noteikts procents aiziet tieši bezdarba apdrošināšanai. Precīzu atbildi par to amatpersonas nesniedza.
Jāatgādina, ka bezdarbnieka statusu piešķir NVA, savukārt bezdarbnieka pabalstu - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Gan bezdarbnieka statusu, gan pabalstu iestādes piešķir, pamatojoties uz VID sniegto informāciju. Izvērtējot šo informāciju, tiek aprēķināts bezdarbnieka pabalsta lielums. VID informācija arī rāda to, vai bezdarba periodā par bezdarbnieku tomēr netiek veiktas kādas sociālās iemaksas.